Septembrī sarukusi nacionālās apvienības popularitāte, bet auguši ZZS reitingi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Mēneša laikā par 2,3 procentpunktiem ir sarukusi nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) popularitāte, bet par diviem procentpunktiem pieaudzis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju īpatsvars, liecina «Latvijas faktu» veiktās aptaujas dati.

Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, 21,6% iedzīvotāju būtu gatavi balsot par «Saskaņu», kura aizvien ieņem līdera pozīciju partiju reitingā. Augustā šo politisko spēku atbalstīja 21,7% respondentu.

Reitinga otrajā vietā joprojām ierindojas ZZS, par kuru augustā bija gatavi balsot 13,6% aptaujas dalībnieku, bet septembrī politiskā spēka atbalstītāju skaits ir pieaudzis līdz 15,6%.

Trešo vietu politisko partiju topā ar 8,1% reitingu septembrī ieņem «Vienotība», kas vēl augustā bija reitinga ceturtajā pozīcijā - zem nacionālās apvienības. Pirms mēneša «Vienotību» atbalstīja 8,0% aptaujas dalībnieku.

Savukārt ceturto vietu partiju reitingā septembrī ieņem VL-TB/LNNK, par kuru vēl augustā bija gatavi balsot 10,0% vēlētāju. Septembrī šī politiskā spēka atbalstītāju skaits ir sarucis līdz 7,7%.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, 5% barjeru pārvarētu tikai četri minētie politiskie spēki,

savukārt 12. Saeimā darbojošās «Latvijas Reģionu apvienība» (LRA) un «No sirds Latvijai» (NSL) saņemtu attiecīgi 4,5% un 2,7% vēlētāju atbalstu, kas tām neļautu iekļūt parlamentā. LRA popularitāte mēneša laikā ir par vienu procentpunktu palielinājusies, bet NSL popularitāte - par vienu procentpunktu samazinājusies.

Pārējās partijas Saeimas vēlēšanās patlaban nebūtu spējīgas pārvarēt pat 1% barjeru, liecina «Latvijas faktu» veiktās aptaujas dati.

24,2% respondentu atzinuši, ka nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu vēlēšanās, ja tās notiktu rīt, savukārt 13,2% respondentu apgalvojuši, ka vēlēšanās nepiedalītos vispār. Līdz ar to septembrī, salīdzinot ar augustu, neizlēmušo vēlētāju īpatsvars ir nedaudz samazinājies, savukārt iedzīvotāju, kuri nevēlas piedalīties vēlēšanās, īpatsvars ir mazliet pieaudzis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu