Mācības Latvijā sācis pirmais bēglis; zēns neprot lasīt un rakstīt

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Mācības Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijā sācis 16 gadus vecais bēglis no Afganistānas Kamrans Aijubi, kurš mūsu izglītības sistēmā saskāries ar vairākām problēmām. Skolā stāsta, ka sākotnēji plānojuši bēglim dot vietu kādā no klasēm, taču tad sapratuši – zēna zināšanas neatbilst pat 1.klases līmenim.

Kamrans patlaban ir vienīgais šādu statusu ieguvušais patvēruma meklētājs, kurš skolojas latviešu plūsmas mācību iestādē. Zēns ir analfabēts, sazināties spēj tikai persiešu valodā, un pedagoģe ar viņu strādā individuāli, vēsta TV3 ziņu raidījums.

Par to, kā viņš nokļuvis līdz Latvijai, Kamrans klusē, vien akcentē, ka šeit jūtas droši un labi.

Zēns kopā ar ģimeni dzīvojis vienā no Afganistānas reģioniem, kuru kontrolē talibi. Lai pasargātu dēlu no neizbēgamās rekrutēšanas, viņa tēvs pārdevis zemi un samaksājis kontrabandistiem, lai tie puiku aizved uz drošāku valsti.

Milzu problēmas sagādā arī kontaktēšanās

Tagad ar lielām pūlēm ir izdevies sameklēt tulku, kurš prot persiešu valodu. Taču, tā kā tulka pakalpojumus valsts vai pašvaldība neapmaksā, viņš var palīdzēt tikai tad, kad pašam ir brīvs laiks.

Skolotāja zēnu slavē, Kamrans esot centīgs, ieinteresēts apgūt latviešu valodu un matemātiku. Kamrans skolas solā pavada vienu mācību stundu dienā.

Valsts apmaksā mācību materiālus un pedagoga darbu, un nauda ir atvēlēta pusgadam. Kas notiks tālāk, skolā nezina.

Vēl gaidāmas Rīgas domes piemaksas par papildu latviešu valodas nodarbībām. Skolotāja gan atzīst, ka finansiāli izdevīgāk būtu pasniegt visai klasei.

Ceļu no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos līdz skolai un atpakaļ Kamrans mēro ar sabiedrisko transportu.

Septembra pirmajās nedēļās neviens neattapa viņam nokārtot e-talonu, un puisim sanākuši konflikti ar kontrolieriem.

Savukārt skolas direktors, vaicāts, vai skolas Latvijā ir gatavas bēgļu mācīšanai, atbild noliedzoši. Kamrana piemērs parādot to, ka vispirms bēgļus latviski jāskolo jau patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.

Viņš pieļauj, ka drīz vien Latvijā ieradīsies daudzi bērni, kuri tāpat kā Kamrans nepratīs ne rakstīt, ne lasīt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu