531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Tomēr Latvijai pašai jānodrošina infrastruktūra, integrācija, pabalstu izmaksas un bēgļu apmācība. Par šo finansējumu gan pagaidām viņa atturējās runāt.

Viņa uzsvēra, ka šī ir indikatīva summa, kur lielākā daļa būs no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda. Šie fondi būs pieejami jau šogad. Piedevām par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Pagaidām nav zināms, cik liels būs nepieciešamais valsts finansējums - tas atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņem šodien valdība, ja, piemēram, valdība atteiksies no darba grupas piedāvātā veselības aprūpes modeļa.

Finansējums nepieciešams patvēruma meklētāju centra pārbūvei Muceniekos, latviešu valodas kursiem, veselības aprūpei un citām vajadzībām.

«Galvenā izšķiršanās ir par to, vai tiks piešķirts finansējums,» teica Pētersone-Godmane, uzsverot, ka nacionālais finansējums ir būtisks, lai varētu īstenot darba grupas piedāvāto modeli.

IeM valsts sekretāre pagaidām nevarēja pateikt, cik no Latvijai paredzētajiem patvēruma meklētājiem vispār vēlēsies braukt uz Latviju. «Ja runājam par cilvēkiem, kas bēg no kara, tad šim cilvēkam jābūt priecīgam, ka valsts nodrošinās viņa pamatvajadzības. Ja nekvalificēsies bēgļa statusam, tad viņš būs jāizraida. To mēs redzēsim praksē, cik daudz būs šādu cilvēku», norādīja Pētersone-Godmane.

Viņa gan domā, ka

tikai par dažiem nāksies pieņemt lēmumu atteikt piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, jo Latvijas eksperti jau Grieķijā un Itālijā centīsies saprast, vai ārzemnieks šādam statusam vispār kvalificēsies.

Viens no faktoriem ārzemnieku uzņemšanā būs tulkošanas pakalpojumi. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Evija Papule pastāstīja, ka šajā jomā ir sāktas sarunas ar Latvijas Universitāti, bet biedrības «Patvērums «Drošā māja«» vadītāja Sandra Zalcmane norādīja, ka biedrībai ir zināmi bēgļi, kas gatavi palīdzēt ar valodas zināšanām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas

Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Mēnesī Latvija uzņems aptuveni 30 patvēruma meklētājus

Latvija mēnesī paredzējusi uzņemt aptuveni 30 patvēruma meklētājus, otrdien žurnālistiem teica Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

30 patvēruma meklētāji ir optimālākais skaitlis Latvijai, lai neradītu pārāk lielu cilvēku plūsmu.

IeM Valsts sekretāre teica, ka pirms tam Latvijas pārstāvji dosies vizītē uz Grieķiju un Itāliju, lai veiktu intervijas ar patvēruma meklētājiem un viņiem sniegtu informāciju par Latviju, un citu nepieciešamo informāciju.

Pētersone-Godmane arī atgādināja, ka

Latvijas izvēle bēgļu uzņemšanā nav mainījusies - vēlams uzņemt personas ar ģimenēm, bērniem, cilvēkus, kuriem ir izglītība un valodas zināšanas kādā no Eiropas Savienības valodām.

Tās ir svarīgas, lai varētu samazināt tulkošanas izmaksas.

Nepieciešams arī risināt finansējuma jautājumus, jo pilnīgu patvēruma meklētāju uzņemšanu nebūs iespējams nodrošināt tikai par fondu līdzekļiem. Piemēram, Latvijai no valsts budžeta būs jārod finansējums, lai cilvēkiem būtu iespējams atrast darbu, kā arī lai nodrošinātu veselības aprūpi.

Rīcības plānā, kuru otrdiem skatīs valdība, arī spriests par Mucenieku centra attīstību.

Savukārt runājot par bērnu izglītību, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule norādīja, ka finansējums šim nolūkam tiks nodrošināts. Nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts tulks.

Tāpat, ja bērnu būs vairāk, Izglītības un zinātnes ministrija varētu izveidot atsevišķu izglītības programmu skolām.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā strādā darba grupa, kas ar detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā plānojusi nākt klajā 29.septembrī.

Latvijas likumdošana paredz, ka gadījumā, ja pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas personai nav citu iztikas līdzekļu, tiek maksāts pabalsts 256 eiro apmērā. Bēglim maksā arī pabalstu latviešu valodas apguvei.

Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomē ministri vienojās par 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Iepriekš bija paredzēts, ka Latvija šī plāna ietvaros uzņems 526 bēgļus. Taču Ungārija atteicās piedalīties bēgļu sadales plānā. Sanāksmes gaitā ministri panāca vienošanos par 66 tūkstošu bēgļu no Itālijas un Grieķijas pārdali. No tiem Latvija uzņems 281 cilvēku. Savukārt par atlikušo 54 tūkstošu patvēruma meklētāju sadales mehānismu vēl plānotas diskusijas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu