Latvijā 36,1% vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un tas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2013.gadu.
Saskaņā ar tiem lielāks nekā mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto vismaz 65 gadu veco cilvēku īpatsvars bijis vien Bulgārijā (57,6%). Nedaudz mazāks tas bijis Rumānijā (35,0%), Horvātijā (31,9%), Lietuvā (31,7%) un Igaunijā (28,0%).
Vismazākais nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku vecuma grupā no 65 gadiem īpatsvars ES dalībvalstu vidū bijis Nīderlandē (6,1%), Luksemburgā (7,0%), kā arī Čehijā un Francijā (abās valstīs 10,4%).
Vecuma grupā līdz 65 gadiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto īpatsvars 2013.gadā vislielākais bijis Bulgārijā (45,7%), Rumānijā (41,3%), Grieķijā (38,9%), Ungārijā (36,3%), Latvijā (34,9%), Īrijā (31,8%) un Lietuvā (30,6%).
Igaunijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto īpatsvars cilvēku, kas nav sasnieguši 65 gadu vecumu, vidū bija 22,6%, bet ES dalībvalstu vidū vismazākais tas bijis Čehijā (15,5%), Somijā (15,8%) un Zviedrijā (16,4%).
ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 25,9% cilvēku vecumā līdz 65 gadiem un 18,2% cilvēku, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu.
Monetārās nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti 17,6% cilvēku, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu. Lielāks to īpatsvars bijis Bulgārijā (27,9%), Igaunijā (24,4%), Horvātijā (23,4%), Slovēnijā (20,5%), Kiprā (20,1%), Lietuvā (19,4%) un Beļģijā (18,4%). Vismazākais šādu cilvēku īpatsvars starp tiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bijis Ungārijā (4,4%), Nīderlandē (5,5%), Čehijā (5,8%) un Slovākijā (6,0%).
Savukārt līdz 65 gadu vecumam vismazākais monetārās nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bijis Čehijā (9,2%), Somijā (10,8%) un Nīderlandē (11,4%), bet vislielākais - Rumānijā (23,7%), Spānijā (22,0%), Lietuvā (20,8%), Itālijā (20,1%) un Latvijā (19,8%). Nedaudz mazāks - 17,5% - šis rādītājs bijis Igaunijā.
ES vidēji monetārās nabadzības riskam pakļauti jeb dzīvo mājsaimniecībās ar ienākumiem, kas mazāki par 60% no iztikas minimuma, 17,3% cilvēku līdz 65 gadu vecumam un 13,8% cilvēku, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu.
Lielam trūkumam pakļauti 10,2% ES iedzīvotāju vecumā līdz 65 gadiem un 6,9% cilvēku, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu. Par lielu trūkumu «Eurostat» izpratnē uzskatāma situācija, kad cilvēkam trūkst resursu vai pieredzes vismaz četros no deviņiem kritērijiem: laikus samaksāt mājokļa uzturēšanas rēķinus un maksājumus par īri vai kredītu, uzturēt mājokli atbilstoši siltu, spēt segt negaidītus izdevumus, ēst gaļu, zivis vai proteīna ekvivalentu katru otro dienu, reizi gadā uz nedēļu doties brīvdienās prom no mājām, uzturēt automašīnu, veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru un telefonu, tostarp mobilo telefonu.
Līdz 65 gadu vecumam vislielākais lielam trūkumam pakļauto cilvēku īpatsvars ir Bulgārijā (41,2%), Ungārijā un Rumānijā (abās valstīs 28,7%), Latvijā (23,7%), Grieķijā (22,0%) un Lietuvā (15,5%). Igaunijā tādu ir 7,8%, bet vismazākais to īpatsvars ir Zviedrijā (1,7%), Luksemburgā (1,9%), kā arī Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 2,8%).
Savukārt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas lielam trūkumam pakļauto cilvēku īpatsvars visaugstākais ir Bulgārijā (50,7%), Rumānijā (27,5%), Latvijā (26,6%) un Lietuvā (18,4%). Igaunijā šis rādītājs ir 6,3%, bet vismazākais lielam trūkumam pakļauto cilvēku pēc 65 gadiem īpatsvars ir Zviedrijā (0,2%), Nīderlandē (0,8%), Dānijā (1,0%) un Somijā (1,1%).
