Pusaudze naktī mokās ar neciešamām sāpēm, bet mediķi atsakās palīdzēt!

Mamma portālam TVNET pastāstīja, ka viņas meitai-pusaudzei kādā vēlā darbdienas vakarā sāka stipri sāpēt zobs un piepampa vaigs.

Meitene atradās kopmītnēs, jo vecāki dzīvo gandrīz simts kilometrus no Rīgas.

Ne jaunietei, ne kopmītņu biedriem nebija pretsāpju līdzekļu. Arī apsargs tovakar nevarēja palīdzēt. Savukārt aptieciņas kopmītnēs vispār nebija.

Nevarēdama izturēt sāpes, meitene zvanījusi ātrajai palīdzībai, bet tur atbildēja: «Meitenīt, tavu zobu sāpju dēļ neviens pie tevis nebrauks, pacieties, izgulies un rīt dodies pie ārsta!»

Turklāt meitene ātrajai palīdzībai zvanījusi divas reizes, bet abas reizes saņemta atbilde, ka neviens pie viņas nebrauks.

Mamma ir satraukusies par šādu no mediķiem saņemtu atbildi: «Kādas pakāpes un lokalizācijas sāpēm ir jābūt, lai ātrā palīdzība atbrauktu? Kur pusnaktī ņemt zāles? Vai bērnam būtu jābrauc ar autobusu uz Rīgas centru, uz diennakts aptieku pēc zālēm?» viņa jautā.

Viņa norāda, ka mediķi zobu sāpes var neuzskatīt par «neatliekamu» gadījumu, tomēr akcentē, ka zobu sāpes var būt vienas no mokošākajām sāpēm.

Brauc tikai dzīvībai bīstamās situācijās

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša sarunā ar TVNET vispirms atgādināja, ka

ātrās palīdzības operatīvais transportlīdzeklis ir pielīdzināms reanimācijas palātai uz riteņiem.

Parasti tajā strādā trīs cilvēku komanda - divi mediķi un autovadītājs.

Šī ekipāža ar speciāli aprīkoto auto un tajā esošo dzīvību glābjošo aprīkojumu dodas palīgā cilvēkiem, kuru dzīvība ir apdraudēta un tās glābšanā izšķirošas ir minūtes.

Dienesta brigāde noteikti un uzreiz dodas palīgā dažādās cilvēka dzīvību apdraudošās situācijās, kā smagas traumas, avārijas, smagi, plaši apdegumi, elektrotraumas, dzīvībai bīstama asiņošana, pēkšņas saslimšanas, kas apdraud dzīvību, piemēram, insults un infarkts, pēkšņa bezsamaņa, elpošanas traucējumi u.c.

Taču, lai arī zobu sāpes var būt ļoti stipras un grūti panesamas, tās netiek uzskatītas par dzīvību apdraudošu situāciju.

Stipru zobu sāpju gadījumos vakaros un brīvdienās jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai jādodas uz tuvāko diennakts zobārstniecību, ja ir tāda iespēja. Tāpat ieteicams iedzert pretsāpju medikamentus un otrā rītā steigšus doties pie zobārsta.

Zobu sāpju gadījumā ātrās palīdzības brigāde nebrauc ne pie pieaugušā, ne bērna, ne pusaudža, kā tas bija šajā situācijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas palīgā ikvienam (neatkarīgi no vecuma un dzimuma), kas nonācis dzīvību apdraudošā situācijā, pie kurām netiek pieskaitītas zobu sāpes. Zobu sāpes jāārstē ambulatori.

Vienīgais izņēmums ir nopietnas komplikācijas, kas var rasties, piemēram, pēc nupat veiktas sejas vai žokļu operācijas.

Kopmītnēs vajadzīgs pieaugušais

Bukša arī norādīja, ka kopmītnēs, kurās skolēni apmetušies, vajadzētu būt kādam pieaugušajam, kurš atbild par bērniem un arī organizē palīdzību šādās situācijās. Kopmītnēs, tāpat kā jebkurā citā vietā, cilvēkiem var rasties dažādas veselības problēmas, piemēram, augsta temperatūra, iesnas, klepus, izmežģīts plecs u.tml. Vietā, kur koncentrējas daudz bērnu, noderētu arī pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamās lietas, ikdienā visvairāk nepieciešamie bezrecepšu medikamenti.

Nedrīkstētu būt tā, ka kopmītnēs dzīvojošos pusaudžus neuzrauga neviens pieaugušais.

Bērniem un pusaudžiem šādās situācijās nevajadzētu rīkoties uz savu galvu. Tāpēc vecākiem vajadzētu jau iepriekš noskaidrot un ar mācību iestādes vadību, kopmītnes vadību un arī pašu bērnu pārrunāt, kā kopmītnēs tiek organizēta palīdzība bērniem, kas saslimuši vai guvuši vienkāršāku traumu un vajadzīga mediķa apskate, konsultācija, recepte medikamentiem u.c. Ne vienmēr jāiesaista Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvā brigāde.

Bet, ja situācija būs dzīvībai bīstama, dienesta ekipāža brauks uz kopmītnēm vai jebkuru citu vietu.