Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule TVNET norāda, ka latviešu valoda tiks mācīta visiem patvēruma meklētājiem - bērniem un pieaugušajiem vienlaikus, vēl pirms bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas un pēc viena kopīga mācību mehānisma.
«Bēgļu un viņu bērnu latviešu valodas apguve tiks iedalīta divos posmos. Pirmais: latviešu valodas apguve bēgļu ģimenēm notiks, viņiem nonākot Muceniekos (patvēruma meklētāju uzturēšanās vieta). Apmācības notiks līdz trīs mēnešiem. Šā kursa garums būs 120 stundas, kā mērķis ir iemācīt saziņas prasmes,» stāsta izglītības sistēmas pārzine.
Mācības notiks visai ģimenei kopā, lai vairāk motivētu un palīdzētu iemācīties latviešu valodu.
Ar pirmo mācību posmu pieaugušie apmācāmie vēl nebūs pienācīgi sagatavoti darbam Latvijā, bet sadzīvei.
Otrajā posmā iesaistīsies pašvaldības, kā reģionā bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvēji dzīvos un mācīsies konkrētā pašvaldības izglītības iestādē. Tālāk izglītības iestāde izlems, kā tālāk apmācīt iebraucējus, ko noteiks viņu zināšanu līmenis.
«Ja tie būs pāris bērni, izglītības iestāde veidos individuālo pieeju, kas paredz pastiprinātas latviešu valodas mācības, kultūras apguvi un citas lietas. Tai pašā laikā bēgļu vai alternatīvā statusa ieguvēju bērni mācīsies klasē ar vienaudžiem, kas dabiskā procesā pielāgosies.»
Bet, ja bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvēju bērnu skaits būs liels, izglītību apgūs īpašā programmā jeb tiks sadalīts, cik daudz būs kopējās mācības ar klasi un atsevišķi.
Izglītības ministrija paredz, ka bēgļu bērni, nonākot latviešu skolās, netiks izolēti.
Uzsveram, ka šī izglītības programma būs pieejama tiem, kas ar parakstu apstiprinās, ka vēlas dzīvot Latvijā.
Šobrīd latviešu valoda tiek mācīta arī esošajiem patvēruma meklētāju bērniem līdz 18 gadu vecumam: tie apmeklē latviešu skolas.
Galvenais Izglītības ministrijas mērķis ir panākt, lai bēgļu bērni iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.
Izglītības ministrija lūdz papildu finansējumu pedagogu sagatavošanai apmācīt bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvēju bērnus. Tomēr tuvākos gadus tas neskars visas 753 izglītības iestādes Latvijā. Tāpēc tiks sagatavoti tiek pedagogi no tām skolām, kas ir gatavas šos bērnus uzņemt, skaidro Papule: «Šobrīd mums nav zināmi skaitļi, cik būs bērni no 531 cilvēka, ko gatavojas uzņemt Latvija. Bet esam rēķinājuši, ka tā varētu būt trešā daļa. Latvija grib uzņemt bēgļu ģimenes ar bērniem.»
Šobrīd nav zināms, cik lielam jābūt apmācīto pedagogu skaitam, lai veiksmīgi spētu apmācīt bēgļa un alternatīvā statusa ieguvēju bērnus.
Pedagogu apmācības kurss nebūs mazāks par 36 stundām.
Pērn bija 13 bēgļi, kas mācījās četrās latviešu skolās, bet šogad ir seši, kas mācās divās izglītības iestādēs.
Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece norāda, ka Latvija ir izvirzījusi zināmu kritēriju - bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvējiem būtu jābūt valodu zināšanām, bet Latvija nevar paredzēt, ar kādām zināšanām būs viņu bērni, vai pratīs rakstīt vai ne: «Mums jāatceras, ka šī būs jauna pieredze reliģijas, kultūras un sadzīves atšķirībās.»
Tikmēr skolām un pedagogiem šīs iespējamās problēmas nāksies risināt.
Papule uzskata, ka haosa, integrējot bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvēju ģimenes Latvijā, nebūs.
