Latvijas problemātiskākās sfēras ir izglītība un nodarbinātība, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms, komentējot Latvijas novērtējumu Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas ziņojumu.
Viņš atzina, ka globālās konkurētspējas indekss ir vērtīgs papildu informācijas avots, kas parāda, kādos virzienos valdības darbs tiek novērtēts, un kādos ir nepieciešama aktīvāka rīcība. «Saskaņā ar jaunākajiem datiem, varam secināt, ka joprojām būtiskas mūsu problēmsfēras ir izglītības un darba spēka sfēras. Var redzēt, ka, piemēram, matemātikas un zinātnes izglītības kvalitātes, darba spēka apmācību, valsts spējas saglabāt talantus, arī darba spēka pieņemšanas un atlaišanas procesa apakšrādītājos Latvijas vērtējumam ir novērojams būtisks kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» teica Soms.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ikgadējā Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas ziņojumā Latvija ir novērtēta ar 4,5 ballēm septiņu ballu sistēmā, kas ir salīdzināms rādītājs ar iepriekšējo gadu, un kas valstu konkurētspējas sacensībā nodrošina Latvijai 44.vietu 140 valstu vidū. «Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ballu sistēmā Latvija ir vienā pozīcijā ar Lietuvu, kurai novērtējums arī ir 4,5 balles, taču mēs nedaudz atpaliekam no Igaunijas, kas novērtēta ar 4,7 ballēm,» teica Soms.
Tostarp Soms uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Latvija ir uzlabojusi novērtējumu vairākos būtiskos Globālās konkurētspējas indeksa apakšpīlāros. «Jo īpaši šeit vēlamies izcelt inovācijas apakšpīlāru, kurā Latvijas pakāpusies par astoņām vietām, kas liecina par izvēlētā ekonomiskā attīstības virziena efektivitāti,» pauda EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors.
Vienlaikus viņš atzina, ka zināmas bažas rada Latvijas konkurētspējas novērtējums tādos kritērijos kā mobilo un fiksēto sakaru izmantošana un interneta izmantošana, kuros Latvijai ir vērojams būtisks kritums. «Piemēram, Latvijas novērtējums mobilo telefonu abonentu skaita rādītājā ir krities par 17 vietām, kas ir rūpīgi vērtējams,» teica Soms.
Pēc viņa teikta, iepriekšminētais liecina, ka Latvijā jāturpina diskusija, rodot labākos risinājumus, un jāīsteno nepieciešamās reformas attiecībā uz izglītojamo un darba spēka prasmju pielāgošanu, uz ko jau iepriekš norādījusi EM, izstrādājot ikgadējās darba tirgus prognozes, kā arī citus nozares plānošanas dokumentus.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma jaunākais gadskārtējais pētījums liecina, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 44.vietu, kas ir par divām pozīcijām sliktāks sniegums nekā pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Lietuva šogad ir atzīta par 36.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par piecām pozīcijām labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir atkāpusies par vienu pozīciju un šogad atzīta par pasaulē 30. konkurētspējīgāko valsti 140 valstu vidū.
