Latvijā politisko patvērumu lūdzis Krievijas jaunās paaudzes nacionālists Dmitrijs Savins, kurš apgalvo, ka pēc viņa izteiktās kritikas par Krievijas īstenoto Krimas aneksijas politiku pret viņu vērsušās Krievijas varas iestādes, vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».
Neilgi pēc martā notikušās kratīšanas viņa dzīvoklī Savins pārcēlies uz Latviju un ir apmeties Liepājā, bet tagad lūdzis politisko patvērumu.
Politiķis Latviju vērtē kā draudzīgu valsti un uzreiz piekodina, ka Latvijas budžetu ar savu klātbūtni nenoslogošot. «Man ir ienākumi no publicistikas, jau tagad es Latvijā strādāju. Neuztraucieties, neesmu ieradies, lai izmantotu Latvijas sociālos labumus. Ja Krievijā notiks būtiskas pārmaiņas, atgriezīšos dzimtenē, kas man ir ļoti dārga,» laikraksta, norādījis Savins.
Kā «Latvijas Avīzi» informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), patvēruma pieprasītājus PMLP vērtē vidēji sešus līdz deviņus mēnešus, atteikuma gadījumā viņiem ir iespēja iesniegt pārsūdzību. Iestādes pārstāve skaidro, ka tiek izvērtētas ziņas, kuras pieteicējs sniedzis robežsardzes pārstāvjiem. Savins iesniegumu PMLP ir iesniedzis pirms nedēļas.
Politiķis atzīst, ka viņam neesot citas izvēles kā lūgt patvērumu. Viņš savulaik darbojās politiskajā kustībā «Jaunais spēks», kuras ideoloģiskā nostāja ir labēji konservatīva un ir opozīcijā Kremlim. Krievijas īstenoto Krimas aneksiju viņš uzskata par savai valstij postošu. «Krimas aneksija nesīs Krievijai tikai postu. Nav uz labu brāļu karš ar Ukrainu,» uzskata Savins. Viņš publicējis vairākus rakstus par Krimas un Ukrainas jautājumiem. Savu uzskatu dēļ esot zaudējis arī daļu draugu Krievijas nacionālistu vidē, tomēr par to nesūkstās.
5.martā viņa dzīvoklī Sanktpēterburgā veikta kratīšana. «Pie manis atnāca varas iestāžu pārstāvji ar formālu iemeslu, ka mana dzīvesvieta jāpārbauda saistība ar kādu slepkavību. Tas bija iegansts, lai veiktu pie manis kratīšanu, jo par aizdomām saistībā ar šo Krimināllikuma pantu varas iestādes pārrunas neveic, bet gan cilvēkus apcietina,» atceras politiķis. Kratīšanas laikā Krievijas varas iestāžu pārstāvji interesējušies par viņa datu nesējiem, jo sevišķi liela interese bijusi par materiāliem, kas saistīti ar Ukrainu.
Lēmumu doties prom no Krievijas ietekmējis arī tas, ka Sanktpēterburgā arestēts un notiesāts Krievijas Labējā sektora līderis Maksims Kaļiņičenko un notikusi vēršanās pret citiem opozīcijas aktīvistiem. Tāpat viņu varas iestādes aicinājušas sniegt liecības par veciem veiktajiem izteikumiem pret Vidusāzijas imigrantu pieplūdumu Krievijā. "Sapratu, ka pret mani tiek fabricēta lieta, jo varas iestādes nevarēja atrast pie kā "piesieties".
Marta beigās viņš ieradies Latvijā, kur viņam palīdzējuši iedzīvoties un atrast dzīvokli vietējie nacionāli konservatīvi noskaņotie aktīvisti. Viņš mācās arī latviešu valodu no pašmācības līdzekļiem. «Zinu, ka Liepājā būs bezmaksas latviešu valodas kursi, plānoju tajos apgūt valodu. Dzīvot valstī ilgāku laiku un nezināt tās valodu man šķiet nepieņemami. Neesmu pārliecināts, vai varēšu nākotnē latviešu valodā sasniegt tādu līmeni, lai runātu par filosofiskiem darbiem, taču droši vien varēšu uzturēt ikdienas sarunas un saprast dokumentus latviešu valodā,» laikrakstam teicis Savins.
