Koalīcijas partijas ir vienprātīgi noskaņotas par to, ka nepieciešams samazināt bēgļu pabalstu, bet konkrētu summu plāno paziņot 19.oktobrī, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»).
Straujuma informēja, ka koalīcijas partiju starpā nav pretrunu par to, ka pašreizējais bēgļu pabalsts, kas ir 256 eiro mēnesī, ir jāsamazina, tomēr par konkrētu apmēru šobrīd vienošanās vēl nav.
Plānots, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavos Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem koalīcijas partijas iepazīstinās 19.oktobrī. Valdība tos varētu apstiprināt 20.oktobra sēdē, kad IeM prezentēs precizētu bēgļu uzņemšanas plānu un ar to saistītās izmaksas.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts un valdes loceklis Jānis Dombrava norādīja, ka bez bēgļu pabalsta šie cilvēki var saņemt arī bēgļu bērna pabalstu 76 eiro apmērā mēnesī, kā arī no 11 līdz 304 eiro par katru bērnu, kā arī citus pabalstu veidus.
Viņš informēja, ka pirmdien koalīcijas partiju starpā izskanējis - bēgļu pabalsts varētu tikt pielīdzināts vai nu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam vai arī garantētā minimālā ienākuma līmenim.
«Tā būtu taisnīga sistēma, visiem saprotama, lai nebūtu nevienlīdzīga situācija iepretim mūsu pašu iedzīvotājiem,» sacīja Dombrava.
Pēc NA pārstāvja domām, ne visi bēgļi ir cilvēki bez uzkrājumiem. Dombrava minēja, ka virknei no viņiem ir bijusi iespēja samaksāt vairākus tūkstošus kontrabandistiem par atgādāšanu uz Eiropu, savukārt Muceniekos dažiem bēgļiem esot labāki planšetdatori kā «vienam otram Saeimas deputātam vai ministram».
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien bija vienisprātis, ka bēgļu pabalsts ir jāsamazina, informēja partiju apvienības valdes loceklis Edgars Tavars. Viņš norādīja, ka uz bēgļu finansējumu nevar skatīties atrauti no pensijām un maznodrošināto pabalstiem. Līdz ar to bēgļu pabalsts nevarot būt augstāks par tiem.
«Tā varētu būt zināma indikācija bēgļiem. Kad citas Eiropas Savienības valstis samazina pabalstus, bēgļu plūsmas dodas uz citām valstīm,» teica Tavars.
Latvijas likumdošana paredz, ka gadījumā, ja pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas personai nav citu iztikas līdzekļu, tiek maksāts pabalsts 256 eiro apmērā. Bēglim maksā arī pabalstu latviešu valodas apguvei. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64 eiro mēnesī.
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā konceptuāli vienojās, ka bēgļu integrāciju Latvijā koordinēs Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Sēdes laikā izskanēja, ka to varētu darīt arī Sabiedrības integrācijas fonds. Savukārt par personu atlasi un pārvietošanu, patvēruma meklētāju uzņemšanu, izmitināšanu atbildīga būs IeM.
Ministru kabinets atbalstīja IeM sagatavoto indikatīvo rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā, tam pašlaik provizoriskais nepieciešamais finansējums ir 16 miljoni eiro.
Panākta vienošanās, ka precizētu plānu un kopējo nepieciešamo finansējumu IeM valdībā prezentēs 20.oktobrī, savukārt darba grupas gala ziņojums būs 30.novembrī.
