Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izsludinātajā konkursā uz trim vakantajiem Patvēruma lietu nodaļas vecāka referenta amatiem pieteikušies 38 pretendenti, pastāstīja PMLP pārstāve Santa Jonāte.
Uz trim bēgļu intervētāja vakancēm PMLP pieteikušies 38 pretendenti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa apstiprināja, ka pieteikšanās uz amatu ir noslēgusies. Patlaban PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta personāla speciālisti veic atlasi. Drīzumā notiks otrā konkursa kārta - intervija. Aptuveni trīs nedēļu laikā būs arī zināmi rezultāti.
Jau ziņots, ka pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai izglītībai, labām divu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas zināšanām. Tāpat pretendentiem jābūt izpratnei par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā.
Ierēdņu galvenie amata pienākumi ir patvēruma meklētāju intervēšana, administratīvo aktu projektu sagatavošana, darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju un sniegt konsultācijas par patvēruma procedūras jautājumiem.
PMLP piedāvā iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu - 600 eiro pirms nodokļu nomaksas pārbaudes laikā un līdz 696 eiro pirms nodokļu nomaksas pēc pārbaudes laika. Pēc pārbaudes laika PMLP piedāvā veselības apdrošināšanu.
PMLP pārziņā ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs «Mucenieki», kurā uzturas patvēruma meklētāji. Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidās no vajāšanas saistībā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem.
Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.