Vizīti pie ārsta arvien biežāk aizstāj ar pretsāpju līdzekļiem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji vizīti pie ārsta aizstāj ar pretsāpju līdzekļu lietošanu, brīdina farmaceiti. «Mēness aptiekas» dati liecina, ka ik gadu Latvijā pieaug pretsāpju medikamentu lietotāju īpatsvars, un šogad pretsāpju zāļu noiets aptiekās palielinājies par aptuveni 20% salīdzinājumā ar 2014. gadu.

Pēc farmaceitu domām, tas liecina, ka arvien biežāk cilvēki vizīti pie ārsta aizstāj ar aptiekas apmeklējumu un bezrecepšu medikamentiem sāpju remdēšanai, kas vien īslaicīgi atvieglo pašsajūtu, bet, ilgstoši lietoti, noved pie hroniskām slimību formām un pat invaliditātes.

«Tieši sāpes cilvēkam signalizē par bojājumiem organismā, un tās ir pašregulējošas – izzūd, ja ir novērsts to cēlonis. Bez ārsta uzraudzības un laikus veiktiem izmeklējumiem cilvēks pakļauj sevi nopietnam riskam. Rezultātā pretsāpju līdzekļu patēriņš tikai aug gadu no gada,» norāda «Mēness aptieka» farmaceite Ērika Rukmane.

Arī ārsti norāda uz to, ka sāpes ir viens no visbiežāk minētajiem iemesliem ārsta apmeklējumam. «Manā praksē par regulārām sāpēm mugurā, locītavās vai vēdera dobumā sūdzas vairāk nekā puse pacientu. Turklāt

lielākoties viņi nāk pie ārsta tad, kad pretsāpju līdzekļi vairs nepalīdz, bet to lietošana kļuvusi ikdienišķa,»

atzīst Anna Aleksandrova, AS «Veselības centru apvienība» un poliklīnikas «Elite» Dienas stacionāra vadītāja.

Ārste norāda, ka

pašārstēšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai riskants, bet plaši izplatīts paņēmiens veselības stāvokļa uzlabošanai.

«Pacientus ar ielaistām slimībām var iedalīt trīs pamatgrupās: «ārstējos pēc tantes padoma», «internetā tā bija rakstīts», «negāju un cietos, jo baidījos, ka ārsts kaut ko atklās». Diemžēl visgrūtāk pārliecināt doties pie ārsta ir pirmās divas grupas, jo pacienti no tām mēdz paši sev noteikt diagnozes un nozīmēt ārstēšanu, pērkot bezrecepšu zāles aptiekā.»

Mediķi brīdina, ka

simptomi daudzām slimībām ir visai līdzīgi, taču ārstēšana ļoti atšķirīga, tāpēc, laikus neizārstēta, slimība var novest pat pie letāla iznākuma.
Bīstamo pašārstēšanās tendenci apstiprina arī Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati.

Saskaņā ar ZVA datiem aptuveni 19% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto bezrecepšu medikamentus. Vispieprasītākās no tiem ir acetilsalicilskābi, ibuprofēnu un ksilometazolīnu saturošas zāles.

«2009. gadā tikai 15 cilvēki no 1000 Latvijas iedzīvotājiem lietoja ibuprofēnu saturošas zāles, bet 2014.gadā tādu bija jau 21 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Šī ir tikai vienas zāļu aktīvās vielas patērētāju grupa, bez tās ir vēl vesela virkne citu pretsāpju līdzekļu ar citām aktīvajām vielām, ko var nopirkt aptiekā bez receptes. Piemēram, nesen veikti pētījumi noskaidroja, kā tautā plaši pazīstamais paracetamols notrulina emocijas un, iespējams, noved pie psihoemocionālas atkarības, jo pētījuma dalībnieki atzinās, ka nejūt to, kā viņu emocijas ietekmē paracetamols,» uzsver «Mēness aptieka» farmaceite Ērika Rukmane.

Farmaceitus un ārstus satrauc arī fakti, par ko liecina jaunie medicīnas pētījumi – ilgstoša un nekontrolēta pretsāpju līdzekļu lietošana var nopietni kaitēt veselībai. «Zinātniski pierādīts, ka, piemēram, ksilometazolīnu saturošie deguna pilieni, ilgstoši lietojot, izraisa diezgan nopietnu atkarību, tāpēc maksimālais to lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 7-10 dienas. Jāņem vērā, ka

lielākā daļa cilvēku zāļu lietošanas instrukcijas un informāciju par blakusparādībām nemaz nelasa,»

norāda ārste Anna Aleksandrova.

Farmaceiti atgādina, ka ilgstoša un nekontrolēta medikamentu lietošana vai dienas devas pārsniegšana var nopietni kaitēt veselībai, tāpēc pirms to lietošanas nepieciešams konsultēties ar savu ārstu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu