Ārstiem ir augstāks izdegšanas risks nekā citu profesiju pārstāvjiem, piektdien preses konferencē sacīja Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte.
Pētījumi: ārstiem ir augstāks izdegšanas risks nekā pārējiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Izdegšanas sindroms tiek ļoti cieši saistīts ar to, cik ļoti speciālistam nākas komunicēt ar citiem cilvēkiem sava darba ietvaros. Jo tā ir biežāka un intensīvāka, jo augstāks ir risks attiecībā uz izdegšanu. Tās profesijas, kurām šī saskare ir gan intensīva, gan bieža, kas klasiski ir palīdzošās profesijas, piemēram, skolu pedagogi, medicīnas darbinieki, policisti, ugunsdzēsēji, klientu apkalpotāji bankās, - tās būtu grupas, kam risks augstāks,» piektdien stāstīja docente.
Pētījumi liecina, ka ārstiem ir par 10% augstāks izdegšanas risks nekā pārējai populācijai. Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka sabiedrībā kopumā izdegšanas sindroma izplatība var svārstīties no trim līdz pat 30%. Latvijā pētījumu par šo tematu ir maz.
«Pētījumu ir maz un parasti aptver tikai konkrētu jomu, bet Latvijas Ārstu biedrības pētījums rāda, ka vidēji izdeguši mums ir trešā daļa mediķu, tie ir tie, kam jau ir vajadzīga profesionāla palīdzība, lai tiktu galā ar šo situāciju,» norādīja Ķīvīte.
Eksperte teica, ka dzimumam vai vecumam nav lielas nozīmes. Lielāks risks ir ka ambulatori strādājošiem mediķiem, kas strādā laukos, kur var būt mazāks kolēģu atbalsts. «Augstāks risks ir tiem mediķi, pie kuriem pacients nonāk vispirms – ģimenes ārsti un neatliekamās palīdzības mediķi,» par Latvijā veiktā pētījuma rezultātiem stāstīja Ķīvīte. Reizēm mēdzot teikt, ka jaunie ārsti izdeg ērtāk, bet pētījumi rāda, ka personām ar lielāku darba stāžu ir lielāks izdegšanas risks.
Pētījums par mediķiem Latvijā tika veikts šā gada sākumā pēc Slimību profilakses un kontroles centra pasūtījuma.
Izdegšanas sindroms ir cilvēka psihoemocionālais un fiziskais stāvoklis, kura rezultātā novērojams pilnīgs garīgo un fizisko spēju izsīkums.
Jau ziņots, ka no 7. līdz 10.oktobrim Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika rīko dažādus Emocionālās veselības nedēļas pasākumus.