Nejauši atrasti kāda čekas darbinieka dokumenti un liecības par Valsts drošības komitejas slepenajām operācijām Latvijā, sestdien vēstīja LTV «Panorāma». Pēc čekista nāves tuvinieki, domājams, nemaz nav zinājuši par šādu dokumentu eksistenci. Kad īpašums pārdots, jaunais īpašnieks, šķirojot mantas, atradis kādu mapi un to nodevis Latvijas Juristu apvienībai.
Atrod čekista pierakstus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Juristi, kuru rokās nonākusi brūnā mape, atzīst - tas ir pārsteidzoši, ka šādi dokumenti vēl saglabājušies. Pierakstos čekas darbinieks hronoloģiski uzskaitījis savu līdzdalību notikumos no 1947. līdz 1953. gadam, kad padomju vara likvidēja tai nelojājos cilvēkus. Tie bija Staļina varas pēdējie gadi un sakrita ar 1949.gada represiju laiku. Dokumenti adresēti VDK vadībai, un
čekists tos uzrakstījis astoņdesmitajos gados, lai varētu saņemt privilēģijas.
«Cilvēks vēlējās dabūt sev kara veterāna statusu, lai viņš varētu iegādāties produktus specveikalā, un tas ir viss. Un par to, ka viņš savu mērķi ir sasniedzis, liecina kaut vai tas, ka šeit ir klāt pievienots VDK kadru daļas uzaicinājums viņam ierasties, lai viņš varētu saņemt apliecinošo dokumentu,» sacīja Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētāja vietniece Astrīda Babāne.
Uzskaitītas 54 čekas karaspēka operācijas un specoperācijas ar aģentu kaujinieku piedalīšanos. Darbība notikusi Kurzemē, Zemgalē un Lietuvā.
Katra rindkopa beidzas ar vārdiem - nošauti, sagūstīti un arestēti bandīti. Tā padomju režīms dēvēja Latvijas nacionālos partizānus.
Piedalījās arī čekistu uzbrukumā latviešu un lietuviešu partizānu grupai, kas Īles mežos izbūvēja Baltijā lielāko bunkuru, lai cīnītos pret padomju varu.
Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane norāda: «Ja notika partizānu grupas aplenkšana vai aresti, tas neaprobežojās ar vienu, divu, desmit cilvēku sagūstīšanu - tur izvērsās civiliedzīvotāju aresti, kurus turēja aizdomās ar atbalstīšanu. Tas bija saistīts vēlāk ar civiliedzīvotāju represijām un fizisku spīdzināšanu, un ilgstošu ieslodzījumu. Tas morālais aspekts -
viņa nopelni ir saistīti ar ļoti daudzu cilvēku dzīves izpostīšanu.»
Lai apliecinātu, ka viņa rakstītais atbilst patiesībai, VDK darbinieks pievienojis arī citu čekistu liecības.
«Kad būtu tik skrupulozi - dokuments, kas šāva un cik .. tas ir šokējoši, ar šodienas acīm skatoties, bet, no otras puses, tas ir ļoti vērtīgi, lai apzinātu, kas tajos laikos notika,» pauž Babāne.
Pie atbildības nevienu saukt nevar.
Dokumentos minētie čekas darbinieki jau ir miruši.
«To, ka tāda darbība ir sodāma, tas izriet kaut vai no tā, ka Latvija Padomju Savienības sastāvā bija nelikumīgi. Pat ja uzskatītu, ka mēs bijām PSRS sastāvā, Padomju Savienība tomēr bija viena no ANO pamatlicējām un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas parakstītājām. Tas ir pretrunā ar deklarācijas atziņām,» uzsver Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka.
Okupācijas muzeja darbinieki atzīst -
šādi dokumenti ir retums.
«Ir ļoti maz dokumentu no pretējās puses, no okupācijas režīma puses. Ir krimināllietas, partijas dokumenti, bet dokumentu, kuros ir minēta aģentūras darbība un čekistu atmiņas liecības - šādas informācijas mums praktiski nav. Saprotamu iemeslu dēļ šie cilvēki nekad nav izgājuši ne uz kādu vēlmi sadarboties ar Okupācijas muzeju vai pētniekiem, kuru acīs viņi vairs nav nekādi atbrīvotāji vai valsts drošības glābēji,» skaidro Dreimane.
Bunka piebilst: «Te jau vienu laiku tāda sajūta ir bijusi, ka nu jau viss ir atrasts, tikai ir jāapkopo, kas ir. Bet šis atradums parāda to, ka ik pa laikam vēl notiks šie atradumi. Viņi aizvien papildinās to info bagāžu, lai vēstures pētnieki varētu precīzāk aprakstīt tos notikumus, kas bija.»
Šobrīd mape nodota izpētei Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.