Rīga jau gadiem uztur septiņu bērnu ģimeni, kurai liegts patvērums Latvijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas pašvaldībā patlaban mīt vismaz piecas ģimenes ar bērniem, kuras savulaik Latvijā ieradušās kā nelegālie imigranti un pieprasījušas patvērumu, turklāt vienu no tām, neskatoties uz atteikumu tai piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, pašvaldība uztur jau vairākus gadus.

Kā šodien Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā informēja domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, pašvaldība nodrošina palīdzību minēto ģimeņu pamatvajadzībās, tam iztērētos līdzekļus pēcāk lūdzot atgūt no valsts, jo sociālo pakalpojumu sniegšana personām, kas ir izraidāmas no valsts, nav Latvijas ārējos normatīvajos aktos noteikta kā pašvaldības funkcija.

Viena no šīm ģimenēm 2011.gadā Latvijā nelegāli ieceļoja no Baltkrievijas

Personas tika aizturētas un aizturēšanas laikā iesniedza iesniegumu par patvēruma pieprasīšanu Latvijā. Ģimenē ir septiņi nepilngadīgi bērni.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēma atteikt ģimenei piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā. Personas šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas savukārt noraidīja ģimenes pārstāvju pieteikumus. Spriedums nebija pārsūdzams.

Atstājot PMLP Patvērumu meklētāju izmitināšanas centru «Mucenieki», 2012.gada ģimene tika ievietota krīzes centrā, jo atradās Rīgas pašvaldības teritorijā bez pajumtes un iztikas līdzekļiem. Pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētas dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku faktiskā dzīvesvieta, un gadījumos,

kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna faktiskās atrašanās vietas.

PMLP pieņēma lēmumu par šo personu izraidīšanu no valsts. Taču tas nebija iespējams, jo personām ir bezvalstnieka statuss Krievijā un izraidīšanu nebija iespējams saskaņot ar Krieviju, skaidroja Moors.

2012.gada beigās ģimenei tika pārtraukts sniegt krīzes centra pakalpojumu, jo tā pameta Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra struktūrvienību un, pēc domes Labklājības departamenta rīcībā esošās informācijas, izceļoja ārpus Latvijas.

Savukārt 2014.gada beigās tā pati ģimene tika deportēta no Norvēģijas uz Latviju.

Patlaban vecākiem un septiņiem bērniem ir izsniegts bezvalstnieka ceļošanas dokuments, vienam bērnam nav personas koda, nav personu apliecinošu dokumentu. Atgriežot ģimeni Latvijā, tika konstatēts, ka ģimenei nav dzīvesvietas, materiālo resursu, lai patstāvīgi nodrošinātu saviem bērniem atbilstošu dzīvesvietu, bet nepilngadīgo bērnu interesēs ir būt kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, kā rezultātā Rīgas Sociālais dienests (RSD) atkārtoti pieņēma lēmumu nodrošināt ģimenei īslaicīgās uzturēšanās mītnes (ĪUM) pakalpojumu un piesaistīt RSD sociālo darbinieku, kā arī

RSD decembrī piešķīra pabalstu ārkārtas situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai mātei un bērniem.

Pašlaik ģimenei nav iespējams pašai nodrošināt savu bērnu pamatvajadzības, jo ģimenei nav resursu, lai nokārtotu termiņuzturēšanās atļaujas ar iespēju strādāt. 2015.gadā minētā ģimene Rīgas pašvaldībai izmaksā kopumā 3250 eiro, informēja Moors. Šajā summā ietilpst ĪUM pakalpojums, garantētais minimālais ienākums un dokumentu atjaunošana.

Sociālais darbinieks ģimenei arī nodrošinājis konsultācijas, apsekošanas, kovīzijas un telefonkonsultācijas, kas pašvaldībai izmaksāja vēl ap 600 eiro.

Pašvaldība uzsver, ka saskaņā ar likumu ģimene nav tiesīga saņemt pašvaldības organizētos un sniegtos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Tomēr, ņemot vērā bērnu vislabākās intereses, palīdzība pamatvajadzību nodrošināšanai ģimenei tiek piešķirta,

vienlaikus strādājot ar ģimeni, lai tā iegūtu spēju likumīgi un patstāvīgi rūpēties par saviem bērniem, norāda domē.

Departaments lūdza komiteju atbalstīt palīdzības sniegšanu ģimenei arī turpmāk.

Saistībā ar šo situāciju domes Labklājības departaments jau vairākkārt, tostarp šā gada aprīlī, ir aktualizējis jautājumu un aicinājis uz diskusiju ministriju un citu attiecīgo institūciju pārstāvjus, lai pārrunātu valsts un pašvaldību institūciju atbildību, rīcību pakalpojumu un palīdzības nodrošināšanā, kā arī par uzturēšanās izdevumu segšanu likumā neiekļauto personu kategorijām. Sanāksmēs tika konstatēts, ka faktiski Latvijā šādu personu problēmu risināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā nav tiesiskā regulējuma, nav skaidri noteikts atbildīgais publiskās pārvaldes subjekts, kā arī nav izveidoti integrējoši pakalpojumi un tam plānots finansējums.

Tāpat departaments šā gada vasarā vērsās ar vēstuli Pārresoru koordinācijas centrā, ierosinot veidot starpinstitucionālu darba grupu, lai valstiskā līmenī rastu risinājumus darbam ar personām un to ģimenes locekļiem, kurām nav tiesības vai pastāv citi ierobežojumi saņemt pašvaldību sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Rīgas domes Labklājības departaments ir gatavs dalīties pieredzē un iesaistīties risinājumu izstrādē, taču nekāds risinājums neesot panākts.

2012.gadā departaments, ņemot vērā, ka sociālo pakalpojumu sniegšana personām, kas ir izraidāmas no valsts, nav Latvijas ārējos normatīvajos aktos noteikta kā pašvaldības funkcija, vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar lūgumu pieprasīt no valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kas radušies saistībā ar pašvaldības krīzes centra pakalpojumu sniegšanu minētajām personām, kas nelikumīgi uzturas Latvijas teritorijā, un 2013.gadā minētie līdzekļi tika atgūti.

Arī šā gada beigās departaments plāno atkārtoti vērsties VARAM ar lūgumu, lai atgūtu izlietotos līdzekļus.

Labklājības departamenta pārstāvji komitejas deputātus informēja, ka Rīgā pašlaik uzturas vismaz piecas šādas ģimenes ar bērniem.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības struktūru pārstāvji gatavojas drīzumā gaidāmajai bēgļu plūsmai, izvērtējot atbildības jomas un valdības rīcības plānā noteikto. Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Līdz ar to patlaban kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu