Žurnālisti, kuri pārstāv 28 Eiropas Savienības valstis, ir iesnieguši bezprecedenta prasību Eiropas Savienības tiesā pret Eiropas Parlamentu (EP) par tā atteikumu sniegt informāciju, kā EP deputāti tērē dāsnās piemaksas. Prasību no Baltijas valstīm iesniedza Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas ir reģistrēts Rīgā, bet darbojas visās trīs valstīs.
Šī ir pirmā reize, kad prasībai Eiropas Savienības tiesā apvienojas visu dalībvalstu žurnālisti.
29 žurnālistu komanda prasību iesniedza 13.novembrī. Prasībā Eiropas Parlamentam (EP) 2015.gada jūnijā žurnālisti lūdza EP izsniegt dokumentu kopijas no iepriekšējiem četriem gadiem par to, kad un kur EP deputāti tērējuši dienas naudas, ceļojumu, biroja uzturēšanas un citas piemaksas, kuras tie saņem papildus pamatalgai.
EP atteicās žurnālistiem izsniegt informāciju, aizbildinoties ar personu privāto datu aizsardzību un lielo darba apjomu, ko prasītu dokumentu izsniegšana. EP arī norādīja, ka institūcijai nav dokumentu par to, kā tiek tērētas piemaksas «vispārējiem izdevumiem». Katru mēnesi piemaksās «vispārējiem izdevumiem» deputātiem tiek izmaksāti 3,2 miljoni eiro (gandrīz 40 miljoni eiro gadā). Neviens šos tēriņus nekontrolē.
«Vienkārši liedzot pieeju pieprasītajiem dokumentiem, Eiropas Parlaments leģitimē deputātu tiesības uz slepeniem tēriņiem un piešķir imunitāti no sabiedrības uzraudzības. Mēs apstrīdam atteikuma iemeslus, jo uzskatām, ka tie nav pamatoti nevienā Eiropas regulā,» norādīja žurnālistu advokāte, Slovēnijas bijusī Informācijas komisāre Nataša Pirca-Musara.
Saskaņā ar EP sniegto informāciju, 2014.gadā 27% no EP 1,756 miljardus eiro budžeta iztērēti 571 deputāta uzturēšanai. Gadā tie ir vairāk nekā 474 miljoni eiro, kas iztērēti deputātu algām, ceļošanas izdevumiem, biroju un palīgu uzturēšanai.
Līdz šim visi mēģinājumi panākt lielāku caurspīdību deputātu tēriņos beigušies neveiksmīgi.
Reizēs, kad šis jautājums nonācis parlamenta dienaskārtībā, deputāti balsojuši pret lielāku kontroli.
«Latvijā visi Saeimas deputātu tēriņi ir publiski pieejami. Mēs uzskatām, ka šādai atklātībai jābūt arī Eiropas Savienības līmenī,» norāda Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.
