Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Notariāta likumā, kas cita starpā nosaka tiesības notāra amatu Latvijā ieņemt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem.
Latvijā notāra amatu ļaus ieņemt arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi ES Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. ES tiesa līdzīgus spriedumus pieņēmusi arī attiecībā uz tiesisko regulējumu vairākās citās dalībvalstīs, kurās par notāriem varēja kļūt tikai to pilsoņi, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (V).
«Vēl viens būtisks likumu papildinājums paredz iespēju arī zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem vadīt mediāciju. Tas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku. Vienlaikus tiks saglabāta pakalpojumu kvalitāte, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu,» uzsvēra Lībiņa-Egnere. Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā, Saeima pērn ieviesa mediācijas tiesisko regulējumu, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Šodien pieņemtās izmaiņas arī nosaka, ka notāram, pret kuru sākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš atstādināts no amata, šajā laikā paredzēta iespēja strādāt citu darbu, ievērojot virkni priekšnoteikumu. Darbam citā amatā būs jāsaņem tieslietu ministra rakstveida atļauja.
Saeima atteikusies no normas, ka zvērinātu notāru eksāmens rīkojams ne retāk kā reizi gadā. Ņemot vērā notāru darba apjoma kritumu, ko veicinājusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemā ekonomiskā aktivitāte, vakanto vietu aizpildīšana jāveic pārdomāti, norāda Tieslietu ministrijā. Ieceļot amatā jaunus notārus, jāizvairās no situācijas, ka tie nelielā darba apjoma dēļ nespēj nodrošināt sava biroja darbību. Tādēļ turpmāk zvērinātu notāru eksāmens tiks rīkots pēc nepieciešamības. Šāda kārtība patlaban jau noteikta attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu.
Vienlaikus Notariāta likumā pilnveidots mantojuma apsardzības tiesiskais regulējums. Tajā precizēts mantojuma apsardzības darbības un līdzekļi, nosakot, ka tie ir nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana, nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana, kā arī naudas līdzekļu apķīlāšana.
Likums papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas reglamentēs pārrobežu mantojuma lietu vešanas kārtību.
Deputāti galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Tas papildināts ar jaunu nodaļu, kas detalizēti un nepārprotami noteiks mantojuma apsardzības procesuālo izpildes kārtību. Tiesu izpildītājiem likumā noteikts pienākums, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veikt mantojuma apsardzību.
Tiesu izpildītājiem paredzētas tiesības likumā noteiktā kārtībā atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai piederošās telpās, lai nodrošinātu mantojuma apsardzību. Patlaban, ja nekustamajā īpašumā mīt personas, kas atsakās ielaist tiesu izpildītāju amata darbību veikšanai, tiesu izpildītājam nav iespējas izpildīt savus pienākumus.
Kopš 2003.gada mantojuma lietu vešana ir zvērinātu notāru kompetencē, un no Civilprocesa likuma kopš 2012.gada izslēgtas normas, kas noteica tiesu funkcijas un darbības mantojuma lietās. Lai arī spēkā ir Civillikumā un Notariāta likumā ietvertās materiālās tiesību nomas, procesuālās kārtības trūkums var radīt neizpratni par atbilstošu normatīvā regulējuma piemērošanu, norāda pieņemto likuma izmaiņu autori.