Parīzes notikumi ieviesuši ļoti lielu neskaidrību un sarežģījumus patvēruma meklētāju uzņemšanas procesā, norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Parīzes notikumi ieviesuši ļoti lielu neskaidrību bēgļu uzņemšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par atsevišķu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iebildumiem pret Eiropas Komisijas (EK) ierosināto patvēruma meklētāju pārdali starp dalībvalstīm, lai atvieglotu to radīto slogu tādām valstīm kā Itālija un Grieķija, Kariņš norādīja, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgi, lai «visa Eiropa virzās kopā šajā procesā».
«Tagad notiek tāda zināma šķelšanās. Pašlaik arī rodas ļoti lieli jautājumi, uz kuriem atbildes nav. Līdz šim ar visām problēmām esam tikuši galā bez īpašām grūtībām, savukārt tas, uz ko atsevišķas dalībvalstis spiež, un , manuprāt, tas ir arī pareizi, ka jāievieš kontrole tiem cilvēkiem, kuri ierodas ES teritorijā. Tāpat tagad ir grūtības pārdalīt šos cilvēkus, neredzot galu ienākošajām straumēm. Jebkuram ir grūti apņemties,» sprieda Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējo situāciju varētu izdoties noregulēt ar Turcijas palīdzību, piešķirot attiecīgu finansējumu, par kuru jau tagad tiekot runāts. «Vairākas valstis saviem vēlētājiem tagad izrāda savu spēku un pretestību, taču tam nav lielas nozīmes. Būtiskākais pašlaik ir sarunas ar Turciju, vai mums izdosies vienoties par finansējumu. Tāpat jautājums ir par Turcijas pieprasīto bezvīzu režīmu, kas ir galvenais stāsts. Valstu protesti ir tikai blakus stāsts, kas novērš uzmanību no galvenā,» uzskata politiķis.
Savukārt EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka Eiropas Komisijai (EK) nepieciešams mainīt savas politikas kļūdas, jo «viņu uzliktais jautājums par piespiedu pastāvīgu kvotu sadales sistēmu joprojām ir spēkā». Viņš arī uzskata, ka pašreizējā situācija ir jāmaina, jo tā nerisina galvenos problēmas cēloņus.
«Kurš pieņems lēmumu - kuru sodīt un vest uz Latviju, Lietuvu, Poliju? Uz to atbilžu nav. Šie cilvēki vēlas doties uz Vāciju un Zviedriju. Problēma ir jau pašā saknē,» viņš sacīja. Vaicāts par iespējamo risinājumu, Zīle sacīja, ka EK ir jāstiprina ES ārējā robeža, kā arī jāatsauc «savs nesakarīgais priekšlikums ar šo pastāvīgo sistēmu».
Jau ziņots, ka Slovākija līdz decembra vidum sāks tiesvedību pret ES kvotu plānu 160 000 patvēruma meklētāju pārdalei, ziņu aģentūrai AFP otrdien apstiprināja Tieslietu ministrijas preses pārstāve. Viņa sacīja, ka Tieslietu ministrija kopā ar citām ministrijām pašreiz gatavo lietu, kas tiks iesniegta tiesā pirms 18.decembra.
Bratislava gatavojas vērsties Eiropas Savienības Tiesā, kas izlemj lietas par ES tiesību interpretēšanu un piemērošanu. Slovākija stingri iebilst pret EK ierosināto patvēruma meklētāju pārdali starp dalībvalstīm, lai atvieglotu to radīto slogu tādām valstīm kā Itālija un Grieķija, kas ir pirmās dalībvalstis, kuras atrodas nelegālo imigrantu plūsmas ceļā. Saskaņā ar EK plānu Slovākijai būtu jāuzņem nedaudz mazāk par 2300 patvēruma meklētāju.
Tikmēr Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens paziņojis, ka Dānija atsakās no septembrī dotā solījuma uzņemt 1000 patvēruma meklētāju. Rasmusens un Dānijas integrācijas ministre Ingera Stejberga septembrī paziņoja, ka EK ierosinātā plāna ietvaros ir gatava brīvprātīgi uzņemt 1000 bēgļus, bet uzsvēra, ka Dānija joprojām iebilst pret obligātām kvotām.
Tomēr arvien pieaugošais nelegālo imigrantu pieplūdums Dānijā nozīmē, ka valsts vairs nevar uzņemt iepriekš solītos 1000 patvēruma meklētājus, nedēļas nogalē paziņoja Rasmusens. Premjers intervijā raidorganizācijai DR skaidroja, ka Dānija šo solījumu deva laikā, kad 160 000 patvēruma meklētāju pārdale ES valstīm tika uzskatīta par galīgo risinājumu nelegālo imigrantu krīzei, bet acīmredzot tā nav.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 858 000 nelegālo imigrantu.
Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojuši, ka Latvija pildīs doto solījumu uzņemt 776 bēgļus, bet nekādas papildu saistības nevar uzņemties.
Vējonis 14.novembrī pēc Nacionālās drošības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka apzinās, ka līdz šim Latvija rūpīgi izvērtēja iespējas uzņemt patvēruma meklētājus un turpinās darbu šajā jomā, pildot uzņemtās saistības.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka vairākkārt uzsvērts, ka Eiropā ir jāizveido attiecīgs bēgļu pārvietošanas mehānisms, jāstiprina ārējās robežas un jāstiprina cīņa ar organizēto noziedzību.
«Līdz brīdim, kamēr šis darbs Eiropā netiks pabeigts, Latvija neredz iespējas uzņemties papildu saistības par patvēruma meklētāju pārvietošanu,» uzsvēra prezidents.