Koalīcijas partneri piektdien vienojušies par finansiālās palīdzības piešķiršanu Turcijai 4,3 miljonu eiro apmērā bēgļu krīzes dēļ, žurnālistiem sacīja premjera pienākumu izpildītājs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).
Latvija piešķirs Turcijai 4,3 miljonus eiro bēgļu krīzes risināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar šādu valdības ārkārtas sēdē apstiprināto Latvijas pozīciju uz Eiropas Savienības (ES) valstu vai valdību vadītāju sanāksmi svētdien dosies Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»).
Plānots, ka Latvijai maksājums 4,3 miljonu eiro apmērā Turcijai būtu jāveic divu gadu laikā. Kozlovskis pieļāva, ka mūsu valsts to varētu darīt 2017.gadā.
«Turcija ir viens no nopietniem stratēģiskiem partneriem tieši bēgļu krīzes jautājuma risināšanā. Šobrīd Turcijā uzturas 2,2 miljoni bēgļu,» lēmumu pamatoja politiķis.
Viņš norādīja, ka ES un Turcijas kopējā rīcības plānā ir virkne pozīciju, kas paredz darbības, lai apturētu bēgļu plūsmu, uzlabojot krasta apsardzes dienestu sadarbību ar Grieķiju un robežsardzes sadarbību ar Bulgāriju, jo šīs valstis ir galvenās, uz kurām bēgļi dodas.
«Turcija jau ir iztērējusi 9 miljardus eiro, ko tā ir veltījusi tam, lai bēgļi varētu uzturēties Turcijā. Ņemot vērā ietekmi, kas ir uz Eiropu kopumā, tas nav tikai vienīgi Turcijas jautājums,» uzsvēra Kozlovskis.
Paredzēts, ka 500 miljoni eiro tiks ņemti no Eiropas Komisijas (EK) budžeta, savukārt 2,5 miljardi eiro divu gadu laikā jāiegulda ES dalībvalstīm. Aprēķināts, ka Latvijai tie būtu 4,3 miljoni eiro.
«Mēs šodien to izdiskutējām. Ir skaidrs, ka tas ir reāls solis un reāla cīņa ar cēloņiem, par ko mēs daudz runājam. Līdz ar to koalīcija, protams, atbalstīja šādu nostāju,» sacīja premjera pienākumu izpildītājs.
Taujāts par iespējamajiem līdzekļu avotiem, Kozlovskis stāstīja, ka par to vēl tiks diskutēts. Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka labākais risinājums būtu finansējumu atvēlēt no 2017.gada budžeta, nevis uzlikt papildu slogu 2016.gada budžetā.
Politiķis arī norādīja, ka Turcijai būs jāsniedz atskaite par paveikto un finansējums tiks piešķirti pakāpeniski, nevis viss uzreiz, lai varētu kontrolēt, ka Turcija īsteno visus paredzētos pasākumos.
FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens («Vienotība») aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka četru miljonu eiro liels maksājums, lai atbalstītu Turciju bēgļu krīzes risināšanai, ir iespējams, ja EK oficiāli paziņotu par šādu nepieciešamību.
Ārlietu ministrijas sagatavotā Latvijas nacionālā pozīcija ES valstu vai valdību vadītāju sanāksmei ar Turciju svētdien, ko valdība apstiprināja, paredz, ka mūsu valsts novērtē Turcijas būtisko lomu un paveikto migrācijas krīzes pārvaldībā, uzņemot ievērojamu skaitu bēgļu un patvēruma meklētāju no Sīrijas un Irākas.
«Atbalstām ES-Turcijas politiskā dialoga stiprināšanu un sadarbības padziļināšanu kopīgo stratēģisko interešu jomās. Uzskatām, ka svarīgi izmantot ES rīcībā esošos instrumentus sadarbības ar Turciju veicināšanai, tai skaitā - ES pievienošanās un vīzu liberalizācijas procesus, ES finansējuma instrumentus,» teikts pozīcijā.
Tāpat mūsu valsts pauž atbalstu ES-Turcijas kopīgajā rīcības plānā iekļautos pasākumus, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu bēgļiem Turcijā, kā arī sadarbības stiprināšanu, lai novērstu nelegālās migrācijas plūsmas uz ES.
Latvija konceptuāli atbalsta papildus ES finansiālās palīdzības sniegšanu Turcijai bēgļu krīzes risināšanā.
Jau vēstīts, ka ES līderi nolēma šomēnes rīkot samitu ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, lai panāktu viņa atbalstu centieniem mazināt migrantu plūsmu uz Eiropu, paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands pēc ES līderu sanāksmes Maltā.
EK prezidents Žans Klods Junkers plāno ierosināt, lai ES dalībvalstis piešķirtu 2,5 miljardus eiro lielu finansējumu, kas būtu domāts, lai palīdzētu Turcijai tikt galā ar tās teritorijā esošajiem bēgļiem.