Latvijā pērn 52,8% mājsaimniecību, kurās dzīvo tikai viens cilvēks, veidoja personas, kas sasniegušas vismaz 65 gadu vecumu, un tas bija piektais lielākais īpatsvars Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati.
Saskaņā ar tiem ES pērn bija astoņas dalībvalstis, kurās vismaz 65 gadu vecumu sasniegušie cilvēki veidoja lielāko daļu no vienas personas mājsaimniecībām: Horvātija (61,9% no visām viena cilvēka mājsaimniecībām), Rumānija (59,1%), Portugāle (58,5%), Bulgārija (57,4%), Latvija (52,8%), Lietuva (52,4%), Malta (52,1%) un Slovākija (50,8%).
Vismazākais 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku veidoto mājsaimniecību īpatsvars no visām mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens cilvēks, bijis Nīderlandē (31,0%), Dānijā (32,8%), Luksemburgā (33,1%) un Vācijā (33,4%).
ES vidēji 41,8% mājsaimniecību, kurās pērn dzīvoja viens cilvēks, bija tādas, kuras veidoja vismaz 65 gadu vecumu sasniegušas personas.
Pērn ES 56,6% no viena cilvēka mājsaimniecībām veidoja sievietes. Sievietes vairāk veidoja viena cilvēka mājsaimniecības nekā vīrieši visās ES dalībvalstīs, bet proporcijas bija dažādas.
Vislielākais sieviešu veidoto mājsaimniecību īpatsvars viena cilvēka mājsaimniecību vidū bija Latvijā (68,7%), kam sekoja Ungārija (68,3%), Slovākija (66,8%), Polija (66,4%), Horvātija (65,6%), Rumānija (65,3%) un Lietuva (65,2%).
Kopumā ES trešo daļu jeb 31,8% mājsaimniecību pērn veidoja viena cilvēka veidota mājsaimniecība.
Lielākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars sabiedrībā pērn reģistrēts Dānijā (45,0%), Somijā (40,8%), Vācijā (40,5%), Zviedrijā (39,9%), Austrijā (37,0%), Nīderlandē (36,9%) un Lietuvā (36,0%).
Latvijā viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvars bija tikai nedaudz lielāks par ES vidējo - 32,3%.
Savukārt vismazākais tas bija Kiprā (20,8%), Portugālē (21,4%), Rumānijā (22,1%) un Ungārijā (22,8%).
Dati nav pieejami par Igauniju un Īriju.
