Daļa no tā dēvētajās «deputātu kvotās» piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām, izšķiesta bezmērķīgi, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Pērn deputāti pašu izvēlētiem projektiem izlietojuši apmēram divus miljonus eiro.
«Deputātu kvotas» izšķiestas bezmērķīgi un «savējiem»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dundagas novadā atrodas divi pašvaldības sociālās aprūpes nami - «Jaundundaga» un «Stacija». Nākotnē plānots tos rekonstruēt. Tāpat pārveidot tos atbalstošākus ģimeniskai videi. Līdz ar to radītu alternatīvu vietu lielajiem aprūpes centriem. Pašvaldībā nolēma ēkām izstrādāt tehnisko projektu.
Iztērēti tūkstoši, bet tehniskā projekta nav
Nacionālā apvienība pērn, tā dēvēto, «deputātu kvotu» ietvaros šim mērķim piešķīra piecus tūkstošus eiro. Taču tas bija par maz. Tāpēc pašvaldībā pieņēma lēmumu naudu izlietot «Jaundundagas» nama būvniecības ieceres izstrādei un «Stacijas» ēkas siltināšanas projektam. Rezultātā pieci tūkstoši eiro iztērēti, bet tehniskais projekts joprojām nav gatavs.
Tāpat nav zināms, kad būvniecība maz varētu uzsākties, vai un kur pašvaldība atradīs nepieciešamo līdzfinansējumu. "Grūti šobrīd pateikt. Tas ir atkarīgs no visiem MK noteikumiem. Tas noteikti ir šis Eiropas Fondu finansēšanas plānošanas periods, kas ir 2015. - 2020. gads. Tā kā šajā periodā tam ir jānotiek. Tas nav šogad vai nākamgad,» atklāta ir Dundagas novada domes izpilddirektore Baiba Dūda.
Vaives pagastā iedalīti 20 tūkstoši eiro, taču nekas nenotiek
Līdzīgus piemērus var atrast arī citviet. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība pērn 20 tūkstošus eiro piešķīra Vaives pagasta pašvaldības autoceļa ūdens atvades sistēmas sakārtošanai un seguma atjaunošanai. Taču nekas neliecina par to, ka darbi būtu vismaz uzsākti.
Savukārt «Vienotība» 10 tūkstošus eiro atvēlēja skiču projekta izstrādei krustojumam iepretim Aglonas bazilikai.
Tas ir teju paveikts, bet nav zināms, kur pašvaldība saņems tālāko finansējumu, lai uz papīra uzrakstīto realizētu dzīvē.
"Mērķis nav izstrādāt projektu, mērķis ir rekonstruēt, uzlabot vidi. Tur ir šī problēma, to Jūs varat redzēt gandrīz katrā «piešķīrumā» ar dažiem izņēmumiem, ka piešķir šai vai citai aktivitātei, nav skaidrs, kā tā tiks finansēta līdz rezultātam, kad būs kaut kas izpildīts, un nav redzējuma par nozari kopumā, vai mēs tiešām piešķiram prioritārai lietai,» uzskata Valsts kontroles padomes locekle Lelde Dimante.
Ar «deputātu kvotām» paveicies tiem, kas saistīti ar kādu no politiķiem
Analizējot, «deputātu kvotu» izlietojumu, atklājas vēl kāda problēma. Proti, paveicas tām pašvaldībām, iestādēm vai biedrībām, kurām ir tieša sasaiste ar kādu no politiķiem. Piemēram, «Vienotība» pērn desmit tūkstošus eiro piešķīra Valmieras teātrim skatuves iekārtu iegādei. Te jāpiezīmē, ka «Vienotības» deputāta un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena sieva ir šī teātra direktore. Savukārt zaļzemniece Aija Barča Saeimas vēlēšanās startēja no Kurzemes reģiona. Viņa ir Ugāles vidusskolas absolvente. Tāpēc nepārsteidz viņas piešķirtie pieci tūkstoši eiro no valsts budžeta līdzekļiem, lai skola nopirktu divas interaktīvās tāfeles, to moduli un jaunu projektoru. "Viņa mums piezvanīja un pateica par šo iespēju. Jautājums bija par to, kas skolai būtu nepieciešams. Protams, vadības grupā, apspriežoties ar skolas administrāciju, mēs vienojāmies par to, ka šīs ir interneta tehnoloģijas, kas mums ir vajadzīgas,» notikušo atstāsta Ugāles vidusskolas direktore Lāsma Millere.
Pēc tam, kad deputāti piešķīruši dažus tūkstošus ne no sava, bet gan valsts maka, viņi labprāt arī par to padižojas. Piemēram, «Vienotība» pērn 20 tūkstošus eiro piešķīra Ēvalda Valtera pieminekļa izveidei Kuldīgas vecpilsētā. Rezultātā partijas līdere Solvita Āboltiņa, kura, starp citu, Saeimas vēlēšanās startēja no Kurzemes, nokļuva žūrijas komisijā, lai izvēlētos tīkamāko pieminekļa veidolu, un varēja pagozēties uz pašvaldības izdevuma pirmās lapas. Arī zaļzemnieks Jānis Trupovnieks, piešķirot divus tūkstošus eiro savas partijas biedres vadītai biedrībai jauniešu militāro vasaras nometņu organizēšanai, pats ieguva iespēju uzstāties nometnes vakara programmā. Pērn Nacionālā apvienība deputātu kvotu ietvaros pieminekļa atjaunošanai Asaru kapos piešķīra septiņus tūkstošus eiro. Lai arī Jūrmalas dome sedza lielāko daļu izdevumu, Nacionālā apvienība gadskārtējā atskaitē nepakautrējās to iekļaut kā savu labo darbu.
Viss liecina, ka Saeimas deputātus šāds budžeta izlietojums apmierina. "Šobrīd šī sistēma ir tāda,» norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Viņa uzskata, ka "deputātiem ir tiesības sniegt priekšlikumus par jebkuru likumprojektu un arī attiecībā uz budžeta likumprojektu». Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis («Vienotība») norāda, ka "iedomājamies – kādā muzejā pēkšņi notiek avārija. Tā nav atrisināma. Šis ir veids, kā, jā, varbūt apejot formālas procedūras, atrisināt pēkšņi radušos neatrisināmus jautājumus, vai arī, protams, kādreiz kāda deputāta vēlme būt labam par valsts naudu.»