Kad 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mūsu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kļuva par visas Eiropas ārējo robežu Tolaik Latvija saņēma dāvinājumu no ASV – pārvietojamo skeneri (2004.gada decembrī). Vēl vienu nopirkām paši. Šīs robežpunktos Silenē pie Baltkrievijas un Terehovā pie Krievijas bija pirmās kontroles iekārtas, ar ko varēja caurskatīt kravas un meklēt kontrabandu, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Tā laika Finanšu ministrijas vadība priecājās par amerikāņu palīdzību, tomēr Latvijas kontroles dienesti paši ar tehnikas jaunievedumiem īpaši nesteidzās.
Nākamie jaunie skeneri parādījās tikai pēc četriem gadiem - uz Latvijas – Krievijas robežas Zilupē un Grebņevā. Rīgas brīvostā skeneri uzstādīja tikai 2013.gada septembrī. Vairākos robežpunktos šādas iekārtas nav bijušas un nav joprojām.
Latvijai pārmet, ka tā kļuvusi par cigarešu kontrabandas tranzītlielvalsti
Pavasarī Lietuva pārmeta Latvijai, ka cauro robežu dēļ mūsu valsts kļuvusi par cigarešu kontrabandas tranzītlielvalsti. Viens no galvenajiem ceļiem nelegālajām cigaretēm ir no Baltkrievijas. Kontrabandas smēķi tiek ievesti gan pār Baltkrievijas, gan Krievijas robežu.
Tā kā skeneru uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju visos robežpunktos nav, muitniekiem darbs jādara radoši.
Muitas vadība apgalvo, ka kontrabandu viņu darbinieki spējot izķert arī ar citām metodēm – informācijas apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem, pieredzi un darbinieku vērīgumu. Tomēr darba apjoms ir pārāk liels, lai pārbaudītu visu. Piemēram, četriem pieciem muitniekiem jāspēj caurskatīt veselu vilciena sastāvu, kurā parasti ir vairāki desmiti ar akmeņoglēm piekrautu vagonu. Muitnieki vilciena sastāvu var aizturēt tikai uz 40 minūtēm.
Ingrīda Gulbe-Otaņķe, Muitas pārvaldes direktora vietniece, VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā pienākumu izpildītāja: «Ņemot vērā, ka visa ES ārējā robeža ir tik stipra, cik tās vājākais posms, tad mēs ļoti labi zinām, ka tie, kas vēlas izsprukt sveikā no kaut kādām pārbaudēm, meklēs tās vietas, kur šādu aprīkojumu nebūs. Mēs ļoti priecāsimies par to brīdi, kad mums visos muitas kontroles punktos būs skeneri.»
Valsts ieņēmumu dienests sola – skeneri būs. Lai arī tikai 11 gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šobrīd Valdība tam piešķīrusi naudu. Uz robežas sākušies darbi, notiek iepirkumi, būvniecība.
Baltkrievijas pierobežā Silenē stacionārais skeneris plānots nākamā gada sākumā. Indrā un Krievijas pierobežā Kārsavā - nākamā gada vidū. Terehovā un Vientuļos – līdz nākamā gada beigām. Liepājas un Venstpils ostās - līdz 2017.gada beigām.
Par muitas darbu Saeimā sajūsmā neesot
Par budžetu atbildīgās komisijas vadītājs Saeimā par muitas darbu nav sajūsmā. Skeneri ir ļoti efektīvs palīgs muitniekiem, un tāpēc esot dīvaini, kāpēc tikai tagad par to uzstādīšanu sākts domāt. Un kāpēc vairākos robežpunktos skeneru nekad nav bijis un nav joprojām.
Kārlis Šadurskis, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): «Ka vadība cīnās ar kontrabandu – tas ir labi un skaidrs. Es riskēšu teikt – koruptīvi sakari ar kontrolējošām institūcijām acīmredzot ir un visticamāk, ka zemākā izpildlīmenī. Un šeit ir jārunā par to, ka hierarhiskā sistēmā – vai vadība pietiekami efektīvi kontrolē savu kontrolējamo līmeni.»
Arvils Ašerādens, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (Vienotība): «Tas ir nepieciešams līdzeklis, un tam ir jābūt. Bet es gribu arī pateikt vēl vienu lietu – šī ir milzīga investīcija. Viens skeneris kopumā ar visu iekārtu uzstādīšanu maksā 4 miljonus eiro. Un šī programma ir apstiprināta, un mēs paredzam, ka līdz 2017.gadam visiem šiem te skeneriem ir jābūt savās vietās.»
Kārlis Šadurskis, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): «Lielākoties argumenti, kāpēc kaut kas nav izdarāms, ir tas, ka trūkst naudas. Reizēm tas ir pamatoti, bet ļoti bieži tas ir tikai tāpēc, lai neko nedarītu.»
Viens skeneris un tas pats saplīsis
Līdz vasarai uz trim robežpunktiem ar Baltkrieviju bija tikai viens pārvietojamais skeneris Silenē, kas kādu laiku turklāt bija saplīsis. Pāterniekos šovasar atklāja pirmo stacionāro skeneri uz Baltkrievijas robežas (uzstādīts 2015.gada 30.jūlijā).
Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības komisijas locekle (Nacionālā apvienība): «Kontrabanda, korupcija ir vistīrākais valsts drošības apdraudējums. Paldies par jūsu tēmu. Rosināšu to apspriest Nacionālajā drošības komisijā.»
Kārlis Šadurskis: «Atceramies, ka Latvija bija drausmīgu stihiju varā, kad vienmēr zibens spēra kamerās un nekur citur. Nu – to mēs laikam esam pārvarējuši. Bet uz šiem skeneriem, kas ir dārga aparatūra un ir efektīva aparatūra – tas ir nožēlojami, ja viņa nestrādā.»
Tomēr zibeņi arī mūsdienās turpina spert pa muitas iekārtām. 26.jūlijā pierobežā esot bijis negaiss. Un Zilupes robežpunkta skenerī iespēris zibens. Dabas stihija iekārtu sabojāja, un tā vairs nedarbojas. VID prasīja zaudējumus segt apdrošinātājam kompānijai «if», bet tā kompensācijas izmaksu atteikusi.
Aigars Undzēns, VID ģenerāldirektora vietnieks, Nodrošinājuma pārvaldes direktors: «Es negribētu šobrīd pāragri runāt par secinājumiem... Nu jā. Lai kā tas būtu.. It kā tas ir radies zibens izlādes rezultātā. Bet tieši neiesperot pašā iekārtā, bet šobrīd esam lūguši un eksperti strādā, lai saprastu, kurā posmā un kāpēc. Šis rentgens strādā no 2007.gada. Lai attiecīgi mēs varētu prasīt no izpildītāja, kas tajā laikā nodrošināja šo uzstādīšanu, zaudējumu piedziņu.»
Ir izsludināts iepirkums remontdarbiem. Pirms 9 dienām par skenera labošanu noslēgts līgums. Darbiem jābūt paveiktiem līdz 15.decembrim. Neatkarīgi eksperti iekārtas esot apskatījuši. Secināts, ka tā neesot sabojāta tīšām. Jau pusgadu skeneris nedarbojas.