Pēc RS biļešu cenu celšanas strauji audzis braucienu skaits, ko kompensē valsts

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Strauji – par 12% audzis to pasažieru skaits, par kuru braucieniem naudu atmaksā no valsts. Valsts patlaban neiebilst pret Rīgas Satiksmes tarifiem, ko iepriekš apšaubīja Valsts kontrole. Bet pēc biļešu cenu celšanas strauji audzis pasažieru skaits, par kuru braucieniem maksā valsts, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».

1.februārī Rīgā stājās spēkā jaunie braukšanas tarifi. No 60 centiem cenu pacēla līdz 1,15 eiro. Varēja gaidīt, ka būtiski samazināsies braukt gribētāju skaits. Tomēr tā nenotika. Pilsētas un Rīgas Satiksmes vadība priecājas, ka pasažieru skaits samazinājies vien par 5 procentiem. Tas ļauj uzņēmumam izkļūt no zaudējumiem.

Biļešu cenu celšana galvassāpes rada Satiksmes ministrijai. Valsts apmaksā visus braucienus invalīdiem. Lai gan Valsts kontrole iepriekš apšaubīja Rīgas Satiksmes aprēķinu pamatotību, iebilst pret to valsts naudas devēji nevarot. Cik Rīga prasa, tik valsts arī dod. Pērn maksāti 3,5 miljoni, šogad tie ir jau 7 miljoni.

Rīgas Satiksme par rezultātiem pēc cenu celšanas - apmierināta

Rīgas Satiksme ir apmierināta ar biļešu cenu paaugstināšanas rezultātiem. Cilvēki brauc, budžets pildās. Veiksmes atslēga ir pasažieri, par kuriem maksā valsts un pašvaldība. To skaits šogad ir strauji pieaudzis.

Kad Rīgas dome pacēla biļešu cenas, gan opozīcija, gan rīdzinieki bija sašutuši, apšaubīja to pamatotību un prognozēja strauju braucēju skaita kritumu.

Saērcinātie pasažieri rīkoja akcijas - solījās nebraukt un nemaksāt. Prognozes nepiepildījās.

Pēc Rīgas Satiksmes datiem braucēju skaits nav būtiski samazinājies.

Žurnālists: «Kā tas atsaucās uz uzņēmuma finanšu stāvokli? Pagājušais gads tika pabeigts ar zaudējumiem četri miljoni. Kā tas izskatās šobrīd?»

Viktors Zaķis, SIA Rīgas Satiksme preses sekretārs: «Šā gada budžetā mēs esam ieslēguši iekšā, ka strādāsim ar 160 miljonu apgrozījumu apmēram, un, ņemot vērā, ka tās prognozes par pārvadātajiem pasažieriem ļoti saskan ar to, kādā veidā mēs bijām arī prognozējuši, izskatās, ka mēs to budžeta izpildi ar 160 miljoniem arī pabeigsim. Turklāt budžetā bija ieslēgts tāds cipars, ka šogad beigsim gadu bez zaudējumiem.»

Samazinājums esot vien ap 5%

Rīgas Satiksme rēķina, ka pasažieru skaits ir samazinājies tikai par pieciem procentiem. Tā arī bijis prognozēts. Tomēr interesantas izmaiņas ir pasažieru struktūrā. Braucēju skaits, kas maksā eiro piecpadsmit, šogad samazinājies par gandrīz trešo daļu. Ne tikai tāpēc, ka cilvēki augstās cenas dēļ atteikušies braukt, bet tāpēc, ka līdz ar cenas pacelšanu, ieviestas jaunas atlaides. Piemēram, strādājošajiem pensionāriem. Tagad 15 procentiem pasažieru ir atlaides, bet 49 procenti brauc vispār bez maksas. Paši par saviem braucieniem maksā tikai 36 procenti pasažieru. Atlaides un brīvbiļetes apmaksā Rīgas dome. 88 miljonu eiro dotācija Rīgas Satiksmei ir viens no iemesliem, kāpēc Rīga ir iztērējusi uzkrājumus, izpārdod īpašumus un ceļ nodokļus.

Vislielākās pārmaiņas redzamas I un II grupas invalīdu atlaižu izmantošanā. Strauji pieaudzis braucienu skaits.

Par 600 tūkstošiem, jeb 12 procentiem. Pērn reģistrēti 4,8, šogad 5,4 miljoni invalīdu braucienu.

Viktors Zaķis: «Tur man grūti ir izskaidrot šobrīd, jo nu acīmredzot invalīdi vairāk arī pārvietojas sabiedriskajā transportā. Tas varētu būt viens no iemesliem. Otrs moments, kas varētu būt, ka mēs gada sākumā pēc tarifa celšanas taisījām arī tādu kampaņu, lai izskaidrotu, ka brauciens jāreģistrē pilnīgi visiem pasažieriem. Par pirmās un otrās grupas invalīdu braucieniem maksā valsts. Līdz ar biļetes cenas dubultošanos dubultojas arī valsts dotācija. Pērn tā bija 3,5 miljoni eiro, šogad ap 7 miljoniem.»

Izskaidrojuma nav arī pašiem invalīdiem

Izskaidrojuma, kāpēc par 600 tūkstošiem pieaudzis braucienu skaits, nav arī pašiem invalīdiem.

Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs: «Vismaz tas, ko mēs zinām, ka nav nekādas reformas veiktas vai sociālas izmaiņas, atklāti jauni aktivitāšu centri, uz kuriem cilvēkiem ir jābrauc. Vismaz par tādu procentu daudzumu, kas ir minēts, nezinām nevienu.»

Par valsts dotāciju invalīdu braucieniem atbild Autotransporta direkcija. Tai arī jākontrolē maksājumu pamatotība. Arī viņiem nav izskaidrojuma pieaugumam. Ciparus direkcija neapšauba, jo pieaugums reģistrēts gan braucieniem ar e-taloniem, ko elektroniski uzskaita Rīgas Satiksmes meitas uzņēmums Rīgas Karte, gan saņemot brīvbiļeti pie transporta līdzekļa vadītāja. Apspriestas iespējas, kā samazināt valsts izdevumus, taču risinājuma nav.

Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs: «Ir bijušas dažādas diskusijas. Ir bijušas diskusijas par līdzmaksājumu, kas liktu racionālāk paskatīties uz braucienu skaitu, ir savā ziņā arī tas par brauciena skaita uzskaiti, šeit tas ir daudz vienkāršāk, ja ir elektronizētā uzskaite, izsniedzot braucienu skaitu uz mēnesi, ir iespējams to regulēt. Piemēram, tas ir 20 braucieni mēnesī vai 30. Ar elektronisko uzskaiti to, protams, var izsekot un limitēt. Bet, ja tas ir ar biļetēm, tad paliek jautājums, kā to var uzskaitīt, jo tā nav personalizēta.»

Samazināt izmaksas, apstrīdot Rīgas domes tarifu, arī neesot direkcijas varā.

Pērn šaubas par brauciena pašizmaksā iekļautajiem izdevumiem izteica Valsts kontrole. Kontrolieri paziņoja, ka uzņēmumā nelietderīgi iztērēti 16 miljoni eiro, kas iekļauti brauciena cenā. Martā vēl amatā esošais satiksmes ministrs Anrijs Matīss solīja, ka direkcija pārbaudīs tarifa pamatotību.

Ministrs Matīss viedokli mainījis

Žurnālists: «Vai jūs rīkosieties kaut kā, ņemot vērā, ka Rīgā tagad tas tarifs ir augstākais valstī, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi, ka ir Valsts kontroles atzinums, kurā apšaubīta pamatotība. Vai būs kaut kāda rīcība?»

Anrijs Matīss, satiksmes ministrs (Vienotība) (01.03.2015.): «Pirmām kārtām Autotransporta direkcijai ir jārīkojas. Jo viņi galu galā administrē valsts naudu, un, lai rēķini tiktu piestādīti, pamatoti, par kurām tātad tiek piestādīti rēķini, ka šīs pozīcijas ir atbilstošas tām, kādām viņām jābūt. Mēs nevaram apmaksāt sadārdzinātus rēķinus. Gaidu no Autotransporta direkcijas precīzu vai šo izmaksu pozīcijas, par kurām konkrēti valsts maksā, tās kategorijas – invalīdi, politiski represētie, par kurām mēs maksājam, lai tiešām nepārmaksājam. Tas ir pirmais, ko es gaidu.»

Tagad bijušais ministrs saka, ka tas nav Satiksmes ministrijas pienākums. Autotransporta direkcija varot vērtēt tikai, vai biļetes cenā netiek iekļautas izmaksas, kas neattiecas uz pārvadājumiem, un to, vai uzņēmums dotāciju neizmanto citiem mērķiem.

Anrijs Matīss, bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts (Vienotība): «Tātad mūsu pienākums nav, nebija arī tajā laikā SM pienākums, arī šobrīd nav vērtēt Rīgas Satiksmes iepirkumu pamatotību. Jautājums, kas tika vērtēts, kādā veidā veidojās šie tarifi un vai šie tarifi ir pamatoti. Bija vērtēts galvenokārt tas, vai nenotiek sķērssubsīdijas, vai tie, kas maksā, invalīdi to skaitā, nešķērssubsidē šīs kategorijas. Tas tika pārbaudīts, un tas netika konstatēts.»

Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs: «Tas, kurš pasūta pakalpojumu, var pārskatīt tarifu. Mēs esam skatījušies tās izmaksas. Tā izmaksa, tas eiro piecpadsmit būtībā arī atbilst tai pašizmaksai, jautājums ir cits – vai tā pašizmaksa varētu būt lētāka vai dārgāka.»

Pensionāriem izdevīgo, bet nodokļu maksātājiem dārgo atlaižu sistēmu Rīgā 2010.gadā sāka ieviest partija Saskaņa. Lēti vai bezmaksas sabiedriskie pakalpojumi plašām sabiedrības grupām ir iedarbīgs instruments, kā noturēties pie varas. To izmanto autoritāri režīmi vai lēti populisti, īpaši bijušajās padomju bloka valstīs. Tā tas ir gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Soli tālāk ir gājusi Tallina. Tur Saskaņai idejiski radniecīgās Centra partijas līderis, pilsētas mērs Edgars Savisārs bezmaksas transportu 2013.gadā ir ieviesis visiem pilsētniekiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu