Valsts kompānijas «Latvijas Dzelzceļš» bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Maģoņa bezskaidras naudas uzkrājumi šā gada laikā pieauguši 35,7 reizes, sasniedzot 837,1 tūkstoti eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā Magoņa amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus šā gada 7.augustā.
Magoņa ienākumi šogad bija 1,23 miljoni eiro. Tostarp visvairāk naudas - 1,2 miljonus eiro - viņš guva no Kiprā reģistrētas kompānijas «Claresanto Investments Ltd», bet 72,9 tūkstoši eiro bija viņa alga «Latvijas Dzelzceļā». Savukārt 26,7 tūkstošus eiro Magonis saņēma algā Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica II» kopuzņēmumā «RB Rail».
Atbilstoši deklarācijai Magonis šogad kļuvis par 151 eiro vērtu kapitāldaļu turētāju uzņēmumā «Latvijas Balzams», savukārt Krievijā reģistrētajā kompānijā «Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija» viņš daļu sev piederošās akcijas pārdevis. Viņa īpašumā joprojām bija 7455 eiro vērtas kapitāldaļas uzņēmumā «Je enerģija».
Salīdzinot ar 2014.gada nogali, šogad nav mainījies Magonim piederošo nekustamo īpašumu skaits - beidzot pildīt amata pienākumus, viņš joprojām bija īpašnieks trim zemes gabaliem Ādažu novadā un vienam dzīvoklim Rīgā. Tāpat Magoņa īpašumā joprojām bija 2009.gada vieglā pasažieru automašīna «Mercedes Benz CL 500», 1990.gada vieglais plašlietojuma automobilis «VAZ 2109», kā arī 2007.gada kuteris «Formula 310SS».
Tostarp deklarācija liecina, ka Magonis šogad dzēsis savas parādsaistības, kas vēl 2014.gada beigās bija 217,7 tūkstoši eiro.
«Latvijas Dzelzceļa» bijušais šefs šogad veicis septiņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Tostarp vislielākais darījums saistīts ar pārdošanu, kas Magonim palīdzēja gūt 1,2 miljonu eiro ienākumus.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad 6.augusta vakarā veica kratīšanu Magoņa toreizējā darba vietā un viņš aizturēts, ar automašīnu atgriežoties no Igaunijas.
KNAB Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu. Biroja pārstāve Laura Dūša iepriekš aģentūru BNS informēja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta daļas par kukuļa - materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, ja pārkāpums izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.
Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc Dūšas teiktā, kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» (LDz RSS) iepirkumu.
Portāls «Diena.lv» iepriekš ziņoja, ka iespējams, Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā LDz RSS nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest».
Iepirktās lokomotīves bijušas dažādā stāvoklī un to cena atšķīrusies, bet katra no četrām lokomotīvēm maksājusi ap diviem miljoniem eiro un vairāk. Divas no četrām iepirktajām dīzeļlokomotīvēm jau piegādātas. «LDz RSS» iepirkums par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi noslēdzās šā gada 7.aprīlī, tajā bijuši divi pretendenti un uzvarējis «Skinest», kas ir arī viens no galvenajiem lokomotīvju rezerves daļu piegādātājiem LDz, pateicoties uzņēmuma līgumiem ar ražotājiem Krievijā, raksta «Diena.lv».
Osinovskis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR uzsvēris, ka konkurss par lokomotīvju iepirkumu noticis pēc visiem noteikumiem.
Tāpat ziņots, ka Magonis oktobra pirmajā pusē apmaiņā pret 400 tūkstošu eiro drošības naudu tika atbrīvots no Rīgas centrālcietuma.
Bijušajam LDz vadītājam aizliegums izbraukt no valsts, tikties ar vairākiem cilvēkiem, kā arī ieņemt kādreizējo amatu uzņēmumā
Magonis no amata 7.augustā tika atbrīvots, un par viņa pienākumu izpildītāju iecelts LDz līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.
«Lursoft» informācija liecina, ka Magonis bija LDz valdes priekšsēdētājs kopš 2005.gada. No 2003.līdz 2005.gadam vadījis LDz padomi.
LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.
