Konkursā, kurā apkopo un aicina iedzīvotājus iesūtīt pieteikumus gada vārdam, nevārdam, spārnotajam teicienam un gada savārstījumam šobrīd ir 500 pretendentu.
Starp gada vārdiem un teicieniem arī kārdigans, trūcīgs mazulis, Laimdota un Spīdola
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gada vārda un nevārda kategorijās iesūtīti kārdigans, trūcīgs mazulis un brančs, bet par spārnoto teicienu rosināts atzīt režisora Viestura Kairiša sacīto kādā intervijā: «Mums politikā ir sava Laimdota. Mums ir Spīdola ar košajiem matiem. Kangaru mums vispār ir līdz kaklam, un Lāčplēša vietā mums bija tikai «lācītis«.»
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) pārstāvis un vietnes «LVAK.wordpress.com» redaktors Valters Feists pastāsta, ka iedzīvotāji meklējuši labāko tulkojumu «brančam», iespējams, tās varētu būt vēlbrokastis, ofšora vietā piedāvāts lietot atkraste, kā arī saņemts piedāvājums par bērziņlaiku.
Latviešu valodā ne vienmēr var izteikties īsi. Plaši izplatītais, ka autoceļi tiek kaisīti, neesot īsti pareizi, kā arī mazuļi nevarot būt trūcīgi, labāk būtu teikt, ka bērns ir no trūcīgas ģimenes. Kārdigana vietā rosināts lietot adījumjaka vai jaka. Ieviesusies prakse sacīt suņu meitene, bet «nevajag izplūst vārdos, latvieši lieto vārdu kuce».
«Daudz runā par hibrīdkaru, daži lieto vārdu hibrīdtrollis, kas būtu vēl jāizpēta, cik tas ir precīzs un cilvēkiem saprotams,» norāda Feists.
Līdz šim akcijas rīkotāji - LVAK, Latvijas Rakstnieku savienība un Terminoloģijas komisija apkopojuši 500 priekšlikumu, aicinot iesūtīt savus vērojumus valodas lietojumā 2015.gadā arī iedzīvotājiem.
«Mēs pieņemam visus iesniegumus, pat ja cilvēks nav vingrinājies valodniecībā, bet viņam ir nojausma, ka tas neder. Vākums vienmēr ir bijis bagātīgs, daudzveidība ir brīnišķīga. Pagaidām maz ir tādu vārdu, ko piesaka gan kā vārdus, gan kā nevārdus. Citus gadus ir bijis vairāk vārdu, par kuriem cilvēkiem ir pilnīgi pretējas domas,» stāsta Feists.
Spārnotā teiciena kategorijā bieži dominējusi politika.
«Man pašam šķiet, ka labi būtu, ja arī citu profesiju un nozaru cilvēki tiktu tajā godā. Citu profesiju cilvēki arī prot īstā brīdī pateikt īstos vārdus. Un tas var būt skaistā latviešu valodā,» uzskata LVAK pārstāvis.
Akcijas mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par valodu, sekmēt visus labas gribas centienus, kas spētu palīdzēt uzlabot valodas kvalitāti – gan sadzīvē, gan publiskā un valstiskā saziņā. Apkopotos ieteikumus apspriedīs valodniecības teorētiķu un valodas praktiķu žūrija. Šā gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tiks izsludināti 2016.gada janvāra otrajā pusē. Akcija notiek jau 13.reizi.
2014.gada spārnoto teicienu atzīts eksistenciālais tandēms: Ingunas Sudrabas sacītais «nē, tā es neesmu» komplektā ar Artusa Kaimiņa «tu zini, kas es esmu?». Vērtēšanas komisija atzina, ka valodas un plašsaziņas līdzekļu vidē nav beidzies seriāls par tematu - «Kas es esmu?», ko aizsāka eksprezidents Valdis Zatlers 2010.gadā.
2014.gada vārda titulu izkaroja vārds ausīši kā vajadzīgs, īss trāpīgs un labs vārds ausu sildītājiem, gan teorētiski, gan praktiski labi savienojami ar austiņām.
2014.gada nevārda gods piespriests vārdam aplikācija, domātai kā lietotne datorvidē. Žūrija atzina, ka nav prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm, jo ir aplikāciju papīrs, aplikācijas no koku lapām un aplikācijas kā kompreses.
Komisija arī vērsa uzmanību savārstījumiem vai samudžinājumiem, kas dzīvo valodas telpā, piemēram, «jaunas sejas kluba vaibstos» kā virsrakstu ziņai par jaunām vēsmām «Rīgas Dinamo» klubā.