Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

LIVA: Nevaram atļauties valsts vidusskolas ar mazām klasēm

Ilustratīvs attēls | Foto: LETA

Latvijā nevaram atļauties valsts finansētas vidusskolas klases ar ļoti mazu skolēnu skaitu, šādu viedokli «Neatkarīgajā» paudusi Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle.

Direktore piekrīt, ka valstī ir tādas mazās skolas, kuras jāsaglabā. «Ja vidusskolēns var uz mācību iestādi braukt arī tālāku ceļa gabalu, tad mazam bērnam skolai jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai. Tāpat arī no pieredzes zinām - ja nebūs skolas, tad pagastā apsīks kultūras un sabiedriskā dzīve. (..) Skolu tīkla sakārtošana ne vienmēr nozīmē izglītības iestāžu likvidāciju, un ministrijai kopā ar pašvaldībām būtu jāmeklē ceļš, ko tās var darīt, nosakot arī, kuras izglītības iestādes nekādā ziņā nedrīkst slēgt, piemēram, ja tā ir vienīgā skola novadā vai pierobežā.»

Melle atgādina, ka vispārizglītojošās skolas ir pašvaldību pārziņā, līdz ar to - saglabāt vidusskolu konkrētajā vietā vai ne - tas ir katras pašvaldības lēmums. «Ja novadā ir vairākas vidusskolas, tad varbūt labāk veidot vienu spēcīgu - ar lielākām klasēm, nevis vairākas tikai ar dažiem skolēniem. Diezin vai varam šobrīd esošajā situācijā atļauties valsts finansētas vidusskolas klases ar ļoti mazu skolēnu skaitu. (..) Katrā ziņā desmit bērnu vidusskolā ir pārāk maz. Piekrītu ministrijas lēmumam par to, ka lauku skolās 12 skolēnu klasē būtu optimāls risinājums. Tomēr jāatceras - lēmums - būt vai nebūt vidusskolai - jāpieņem pašvaldībai, jo situācijas ir dažādas un katra situācija ir individuāla,» uzsvērusi pedagoģe.

LIVA viceprezidente piekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustajam viedoklim, ka līdzšinējie skolotāju samaksas principi bija jāmaina. «Tomēr domāju, ka viss būtu izdevies veiksmīgāk, ja IZM būtu vairāk gatavi ieklausīties un pieņemt sociālo partneru priekšlikumus. Šie dažādie viedokļi atklājās arī aprēķinos, ko veica gan LIZDA, gan IZM, un iespējams, ka tas radīja iespaidu, ka savstarpējā saruna nav tik veiksmīga un katrs šo procesu redz atšķirīgi. Nu jau demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa uzklausīja visu pašvaldību viedokļus - gan par skolu tīklu un tā optimizāciju, gan par izglītībā ieguldītajām investīcijām, gan algām, bet izpalika nopietna un pamatota analīze par dzirdēto, un, ja tā būtu bijusi, iespējams, rezultāts būtu labāks. Šobrīd ir iestājusies pauze, gaidām jauno valdību. Secinājums - ja mēs būtu gatavi cits citā vairāk ieklausīties, tad šodien, iespējams, mēs runātu jau par pieņemtu un saskaņotu lēmumu.»

«Jau gadiem pedagogi vēlas maijā zināt, kāda būs viņu darba samaksa nākamajā mācību gadā. Šobrīd izskatās, ka arī šis gads diezin vai šādu iespēju dos. Pirms jaunā modeļa izstrādāšanas bija pieņemts arī pedagogu algu paaugstināšanas grafiks, plānojot pieaugumu ik gadu par 10%. Diemžēl jau otro mācību gadu pedagogu algas nav mainījušās, neskatoties uz to, ka minimālā alga valstī ir palielinājusies,» teikusi Melle.

5 Komentāri