Saeima ceturtdien noraidīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinājumu noteikt «minimālās prasības» valdības ministru amata kandidātiem, tostarp jābūt augstākajai izglītībai - bakalaura grādam un jārunā svešvalodā - angļu, vācu vai franču valodā, informēja parlamentā.
Par grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijām balsoja 32 deputāti no LRA, partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai», kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Aleksandrs Kiršteins. Pret bija 16 parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un NA, savukārt balsojumā atturējās 34 partijas «Vienotība», ZZS un NA deputāti.
Iesniegtais projekts paredzēja, ka par Ministru kabineta locekli var izvirzīt un apstiprināt personu, kurai ir vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība jeb bakalaura grāds, valsts valodas prasme augstākajā līmenī, prasme brīvi sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, ne mazāk kā trīs gadu vadītāja darba pieredze, motivēts redzējums par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Par ministru nevar apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku, Ministru kabineta iekārtas likumā rosina noteikt LRA.
Apvienība skaidroja, ka tās būtu minimālās prasības un sabiedrībai jāzina, pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti valdības ministri. Prasību neesamība šobrīd varot mulsināt sabiedrību un likt domāt, ka tas ir paviršs process, uzskata frakcijas deputāti.
Kandidātam būtu jāzina angļu, franču vai vācu valoda, jo jābūt spējai «skaidri un saprotami» komunicēt ārvalstīs un pārstāvēt Latvijas intereses.
LRA Saeimā strādā opozīcijā, un tās frakcijā ir septiņi deputāti.
