Abas Latvijā no Grieķijas nogādātās Sīrijas un Eritrejas patvērumu meklētāju ģimenes izteikušas vēlmi apgūt latviešu valodu un integrēties Latvijas sabiedrībā, šodien žurnālistus informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. «Cerams, ka tas arī veiksmīgi izdosies ar mūsu visu atbalstu,» sacīja amatpersona.
Savukārt Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Mareks Hoņavko norādīja, ka abas ģimenes vēlējušās nokļūt tieši Latvijā, nevis kaut kur citur, jo viņi daudz cietuši un viņu mērķis ir rast mieru.
Amatpersonas piebilda, ka patvēruma meklētāji apzinājušies, ka brauc tieši uz Latviju, nevis kā uz tranzīta zemi. Brīdī, kad patvērumu meklētāji tiek iepazīstināti ar iespēju tikt pārvietotiem uz Latvija, viņiem tiek sniegta plaša informācija - bukleti, tajā skaitā, ar norādēm uz interneta vietnēm.
Kā norādīja Hoņavko, ierodoties uz intervijām, šīs ģimenes jaun zinājušas par Latviju. «Viņi jau bija internetā papētījuši, to, kas ir pieejams par Latviju. Cik nu viņi spēja izlastīt, viņi daudz maz kaut ko jau zināja. Tie jautājumi, kas tika uzdoti, liecināja, ka šī informācija ir papētīta,» sacīja Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks.
«Ja zināt angļu valodu, nav problēmu «Google» atrast informāciju par Latviju,» sacīja Pētersone-Godmane.
Pētersone-Godmane arī apliecināja, ka attiecībā uz visiem Latvijā nogādātajiem patvēruma meklētājiem tiks veiktas drošības pārbaudes tāpat kā līdz šim tās veiktas par jebkuru Latvijā ieceļojušo.
Ministrijas valsts sekretāre arī pastāstīja, ka eritrejiešu ģimenē vīrs nodarbojies viesnīcu menedžmenta sfērā, viņš brīvi runā angliski, savukārt sieviete ir friziere. Savukārt ģimene no Sīrijas pagaidām runā tikai arābiski. Vīrietis ir drēbnieks-dizainers, savukārt sieva ir medmāsa. Abās ģimenēs ir divi pirmskolas vecuma bērni.
Kā norādīja Pētersone-Godmane, Latvijas amatpersonas ir vērtējušas informāciju par patvēruma meklētājiem, mēģinot atrast atbilstošākos Latvijas izvirzītajiem kritērijem, piemēram, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar profesionālo izglītību, svešvalodu zināšanas, personu apliecinošo dokumentu esamība.
«Šajos divos pirmajos gadījumos redzam, ka mums ir izdevies lielā mērā tas, uz ko esam cerējuši,» sacīja amatpersona.
Pētersone-Godmane žurnālistiem skaidroja, ka patlaban ir uzsākta praktiskā procedūra konkrēta statusa iegūšanai. Viņa stāstīja, ka pārvietošanas process ilga vairākus mēnešus, savukārt aizvakar notika pēdējā intervija, kurā ģimenēm tika jautāts, vai viņi ir gatavi braukt uz Latviju.
No nākamās nedēļas ar abu ģimeņu locekļiem notiks padziļinātās intervijas.
