Valsts kanceleja izstrādājusi un izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Valsts pārvaldes ētikas kodeksu, ar kura palīdzību plānots veicināt ētisku rīcību visā valsts pārvaldē.
Valsts pārvaldē ētiku centīsies uzlabot ar vienotu kodeksu - ieteikumu rokasgrāmatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban valsts pārvaldes līmenī nav vienota ētikas kodeksa, bet gan dažādi ētikas kodeksi ir izstrādāti iestāžu līmenī. Tomēr, ņemot vērā, ka valsts pārvalde ir vienots darba devējs, ir nepieciešams definēt vienotus pamatprincipus un uzstādījumus publiskajā pārvaldē, pamato Valsts kanceleja.
Ar vienota ētikas kodeksa ieviešanu tiktu veicināta vienota vērtību izpratne visā valsts pārvaldē. Šāds dokuments arī nepieciešams, lai valsts pārvalde sasniegtu tai izvirzītos mērķus, kur obligāts priekšnosacījums ir uz ētiskuma, tai skaitā neitralitātes un objektivitātes principiem balstītas organizācijas kultūras nodrošināšana. Dokumenta autori gan uzsver, ka ētikas kodekss ir tikai viens no līdzekļiem, lai šādu kultūru veidotu.
Kodekss nosaka valsts tiešās pārvaldes amatpersonu un darbinieku ētikas principus un papildina normatīvajos aktos iekļautās normas, konkretizējot, kā nodarbinātajam jārīkojas, un dažos jautājumos iesaka vēlamos rīcības principus.
Dokumentā ir noteikts, ka valsts pārvaldē nodarbinātajam ir jāveicina valsts pārvaldes prestižs un nozīmīgās lomas atzīšana. Šis princips ir paskaidrots arī ar piemēru, proti, pildot amata pienākumus un piedaloties publiskā sanāksmē, nodarbinātajam vajadzētu iebilst pret vispārīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem, ka visa valsts pārvalde ir korumpēta vai ka valsts pārvaldē strādājošie vispār nestrādā. Tāpat nodarbinātajam ir jārīkojas tā, lai vairotu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.
Ētikas kodeksā uzsvērts, ka nodarbinātajam ir jābūt pieklājīgam, laipnam, izpalīdzīgam un jāizturas ar cieņu visās ar darbu saistītās attiecībās. Noteikts, ka nodarbinātajam ir jāievēro lietišķais vai citādi sava darba specifikai atbilstošs ģērbšanās stils, apģērbam ir jābūt tīram un kārtīgam, kā arī nodarbinātajam ir jāievēro vispārpieņemtās higiēnas normas. Atrunāta ir arī valsts īpašuma izmantošana. Piemēram, dienesta automašīnu drīkst izmantot, lai nogādātu ārstniecības iestādē cilvēku, kuram nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība, taču nav iespējams izsaukt vai gaidīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Kad nodarbinātais dodas komandējuma ar dienesta automašīnu, ir pieļaujams apstāties vai novirzīties no maršruta, lai ieturētu pusdienas tuvākajā ēdnīcā.
Dokumentā pieminēti arī interešu konflikta gadījumi un savstarpējās pazīšanās. Piemēram, nodarbinātajam ir jārīkojas tā, lai sabiedrībā nerastos šaubas par to, ka viņa darbību ietekmē paša personiskās intereses vai ar nodarbināto saistītu personu intereses. Tas attiecas uz dažādu lēmumu pieņemšanu, piemēram, par konsultantu izvēli, publiskajos iepirkuma konkursos. Tāpat nodarbinātajam ir jāatturas no dāvanu, viesmīlības un citu labumu pieņemšanas visos gadījumos, kad tie klaji pārsniedz vispārpieņemtās sociālās normas vai citu iemeslu dēļ var radīt šaubas par nodarbinātā darbības objektivitāti un neitralitāti.
Lai dokumentu izstrādātu, kopā ar biedrības «Sabiedriskās politikas centrs Providus» tika organizētas astoņas fokusgrupu diskusijas par ētikas kodeksa saturu, pielietojumu, kurās piedalījās jaunie ierēdņi, ētikas komisiju locekļi, augstākā līmeņa vadītāji. Tāpat tika iesaistītas ministrijas un dažādas citas iestādes.