Klimata izmaiņu pastiprināti vēji palēninās avioreisus starp Ziemeļameriku un Eiropu, sadārdzinot degvielas izmaksas un palielinot oglekļa dioksīda emisijas, kuras jau ir izraisījušas klimata izmaiņu problēmu, teikts trešdien publicētā pētījumā.
Klimata izmaiņu dēļ uz ASV lidosim ilgāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klimata izmaiņas padarīs spēcīgāku gaisa strāvplūsmu, kas lielā augstumā šķērso Atlantijas okeānu virzienā no rietumiem uz austrumiem, teikts pētījumā Fizikas institūta žurnālā «Environmental Research Letters».
«Sliktā ziņa pasažieriem ir tā, ka lidojumos uz rietumiem būs jācīnās ar stiprāku pretvēju,» paziņoja pētījuma vadītājs Pols Viljamss, kurš ir atmosfēras zinātnieks Redingas Universitātē Lielbritānijā.
«Labā ziņa ir tā, ka lidojumiem uz austrumiem palīdzēs stiprāks ceļavējš, bet tas nebūs pietiekams, lai kompensētu ilgākus lidojumus uz rietumiem. Tīrais rezultāts ir tāds, ka lidojumi turp un atpakaļ kļūs ievērojami garāki,» sacīja Viljamss.
Pēc Viljamsa aprēķiniem starp Lielbritāniju un ASV lidojošās lidmašīnas gada laikā gaisā pavadīs par aptuveni 2000 stundām vairāk. Tā rezultātā
par 70 miljoniem kilogramu (ekvivalents 7000 britu mājsaimniecībām) palielināsies atmosfērā nonākušā CO2 daudzums
un par 20 miljoniem eiro pieaugs aviokompāniju izdevumi. Tos saprotamā kārtā kompānijas centīsies segt ar izmaiņām biļešu cenās.
Pašreizējais lidojuma rekords maršrutā starp Ņujorku un Londonu ir 5 stundas un 16 minūtes. Klimata izmaiņu ietekmē divkārt pieaugs varbūtība, ka caurmērā lidojumi nebūs ilgāki par 5 stundām un 20 minūtēm. Tai pašā laikā lidojumiem pretējā virzienā tiek prognozēta divkārt lielā iespējamība, ka gaisā būs jāpavada vairāk par septiņām stundām, vēsta BBC.
Viljamss ar savu komandu izmantoja klimata modeļu imitācijas, lai prognozētu vēju izmaiņas, un tās iekļāva reisu maršrutēšanas programmā.
Viņi pamatoja savu modelēšanu ar to, ka oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir pieaugusi no 280 daļiņām uz miljonu (ppm) pirmsindustriālajā periodā līdz 400 ppm pašlaik, bet var sasniegt 560 ppm jau šajā gadsimtā, ja valstis ievērojami nesamazinās emisijas, ko rada ogļu, naftas un gāzes sadedzināšana.