NATO dalībvalstu aizsardzības ministru vienošanās par militārās klātbūtnes pastiprināšanu alianses austrumu flangā ir «minimums» no organizācijas puses, jo tai ir jānodrošina vienāda drošība ikvienas dalībvalsts iedzīvotājiem neatkarīgi no valsts ģeogrāfiskā izvietojuma, komentēja bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V).
Pabriks: NATO plāns pastiprināt spēkus Austrumeiropā ir «minimums» no organizācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka pašreiz nav iepazinies ar oficiālajiem dokumentiem, tādēļ nevar plaši komentēt, kā izpaudīsies šī militārās klātbūtnes pastiprināšana. Pabriks gan norādīja, ka noteikti tas nozīmē, ka ekipējums tiks izvietots Baltijas valstīs, lai hipotētiska uzbrukuma vai apdraudējuma gadījumā varētu operatīvi reaģēt.
Viņš akcentēja, ka šo soli gan iespējamais agresors Krievija nevar interpretēt kā apdraudējumu sev, jo
pašreiz Krievijas un Austrumeiropas militāro spēku samērojums vērtējams aptuveni kā viens pret desmit Krievijas labā.
Pabriks akcentēja, ka svarīgi ir domāt par pastāvīga karaspēka izvietošanu Latvijā, tas pašreiz tiek aizvietots ar pastāvīgām mācībām valsts teritorijā. «Ir labi, ka valstī tiek pastāvīgi organizētas apmācības, taču tas nav pietiekami. Ar mācībām nevajadzētu piesegt nepieciešamību pēc pastāvīga kontingenta izvietošanas nepieciešamības,» sacīja Pabriks. Viņš norādīja, ka, tā kā nav iepazinies ar NATO vienošanās dokumentiem, nevar komentēt, vai vienošanās paredz šādu ieceri. Tomēr, ja tas netiek paredzēts, to būšot iespēja panākt jūlijā gaidāmajā NATO samitā.
Kā ziņots,
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas,
trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt «daudznacionālu» spēku klātbūtni, tādējādi dodot «ļoti spēcīgu signālu» potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu. Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.