Par līguma pārkāpšanu neuzskatīs NA viedokli par mācību valodu skolās un TUA

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Par valdību veidojošo partiju Sadarbības līguma pārkāpumu netiks uzskatīts Nacionālās apvienības (NA) viedoklis līdz 2018.gada 1.septembrim uzsākt pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs un termiņuzturēšanās atļauju (TUA) par nekustamā īpašuma iegādi atcelšanu, liecina ceturtdien partiju pārstāvju parakstītais līgums.

«Šīs partijas [NA] atbalsts minētajām normām un attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos netiks uzskatīts par Sadarbības līguma pārkāpumu,» sacīts līgumā.

Trīs valdību veidojošās partijas - ZZS, «Vienotība» un Nacionālā apvienība - ceturtdien vienojās, ka Sadarbības padomes sēdes notiks reizi nedēļā pirms valdības sēdēm, kurās piedalās ne vairāk kā pieci katra sadarbības partnera pārstāvji. Uz sēdēm ar padomdevēju tiesībām varēs uzaicināt ministrus, Saeimas deputātus, ministru padomniekus.

Lēmumus valdību veidojošās partijas pieņems ar balsu vairākumu. Ja nevarēs vienoties, Ministru prezidents pieņems lēmumu strīdīgā jautājuma atrisināšanai. Bet sadarbības partneris varēs lūgt, lai jautājuma izskatīšanu atliek uz nedēļu, paredz vienošanās.

Līgumā nosaukti vairāki jautājumi, kurus virzīs tikai pēc visu partiju atbalsta - grozījumus Satversmē un Pilsonības likumā, par likumiem, kuri skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī par grozījumiem tādos likumos, kuri regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.

Bez iepriekšējas saskaņošanas valdības partijas nedrīkstēs rosināt tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.

Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē netiks atbalstīti likumprojekti, kurus iesniedz opozīcija.

Ministru prezidentam būs tiesības pieprasīt jebkura ministra demisiju, ja ministra darbs nebūs atbilstošs no profesionālā vai ētikas viedokļa, ja netiks pildītas uzņemtās saistības vai arī ministrs ar savu rīcību apzināti būs kaitējis valsts starptautiskajai reputācijai, paredz parakstītais līgums.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien apstiprināja Māra Kučinska (ZZS) valdību, kurā Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs ir Arvils Ašeradens («Vienotība»), aizsardzības ministrs — Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs — Edgars Rinkēvičs («Vienotība»), finanšu ministre — Dana Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs — Rihards Kozlovskis («Vienotība»), izglītības un zinātnes ministrs — Kārlis Šadurskis («Vienotība»), kultūras ministre — Dace Melbārde (NA), labklājības ministrs — Jānis Reirs («Vienotība»), satiksmes ministrs — Uldis Augulis (ZZS), tieslietu ministrs — Dzintars Rasnačs (NA), veselības ministrs — Guntis Belēvičs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs — Kaspars Gerhards (NA), zemkopības ministrs — Jānis Dūklavs (ZZS).

Par jauno valdību balsoja 60 deputāti, bet pret 32.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu