TVNET lasītāja Ieva portālam stāsta par atgadījumu jeb ārsta attieksmi pret viņas slimo dēlu šā gada 21. janvārī Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā, kas līdzīga nesenajam gadījumam ar pusīti no Bauskas, kuram ārsta neizdarības dēļ nācās izoperēt aklo zarnu. Ievas astoņgadīgo dēlu ar 40 grādu temperatūru, kas nemitīgi svārstījās, ar krampjiem vēderā ārsti aizsūtīja no slimnīcas mājās. Atlika ārstēties pašu spēkiem.
Mammas stāsts
Naktī no trešdienas uz ceturtdienu pārrodoties no darba, konstatēju, ka puikam (astoņgadīgam dēlam) ir augsta temperatūra – 38,8. Protams, pirmā palīdzība - nurofens. Pulksten 7 no rīta temperatūra 38,1. Diemžēl dienas laikā temperatūra kāpj, un pulksten 17 ir jau 39.9 un sāpes vēderā. Manuprāt, visnotaļ normāla vecāka rīcība – saucu ātro palīdzību, jo līdz tam puika arī vienreiz vēma.
Neviena slikta vārda par feldšeriem – pārbaudīja gan kaklu, gan vēderu un izmērīja temperatūru. Jau 40. Baidoties, ka bērnam transportējot var sākties komplikācijas, saņemam paracetamolu un braucam uz slimnīcu. Nonākot uzņemšanā, pirmais posms - šķirotāji (tiem, kas nezina, – jā, tieši tā sauc pirmās pārbaudes veicējus). Visu pieraksta, pārbauda un ieved boksos, tobrīd temperatūra bija 38,3.
Sanitāre brīdina, ka ārsts jāgaida būs vismaz 30-40 minūtes. Patiesībā atnāca pēc vienas stundas un 30 minūtēm.
Pajautāja: «Kādas sūdzības?» Bet, tiklīdz pavēru muti, mani jau pārtrauca un pateica - gulties uz kušetes. Vienīgais, ko daktere izdarīja, pārbaudīja kaklu un vēderu un konstatēja: «Vēdera vīruss, un augstā temperatūra no tā, ka pilnas zarnas.» Tiklīdz mēģinu ko pateikt, seko: «Nepārtrauciet!» Saņemu veselu lekciju par zarnām. Kad tomēr izdodas iebilst, ka bērnam bijuši krampji pie augstas temperatūras un vēdersāpes mums nav parasta lieta, dzirdu: «Krampji var būt bērniem līdz triju gadu vecumam. Pēc trijiem gadiem krampji ir tikai epileptiķiem. Jūsu bērns nav epileptiķis.» Mēģinu atkal paskaidrot, ka puikam ir īpatnība, ka ļoti īsā laikā temperatūra var gan uzkāpt, gan nokrist (10 minūšu laikā no 37 līdz 39 un otrādi) un šobrīd viņam atkal ceļas temperatūra.
«Jā, ir tāda patoloģija. Jūsējam tāda ir. Nu, un?
Vienīgais, ko varam darīt, ir uztaisīt Microlax klizmiņu, dzeriet ūdeni, un pēc stundas uz mājām.» Esmu jau šoka stāvoklī. Kad pasaku, ka klizmu mēs varam uztaisīt mājās, saņemu vēl lielāku šoka devu: «Jums papīru vajag?» Pateicu: «Jā, un iedodiet, lūdzu, termometru.»
Par ko pārsteigums? Es trīs reizes dzīvē tieši šim bērnam esmu dzirdējusi ārsta frāzi: «Jūs esat ieradušies pēdējā brīdī,» - jo mums bijuši smagi laringīti, krampji un dažādas alerģiskas izpausmes ar smakšanām. Protams, ka gribēšu, lai manam bērnam būtu ārsta apskate un pārbaude pie 40 grādu temperatūras un vēdersāpēm, bet, kad neiedod pat termometru un man pašai jāprasa un analīzes pat neuztaisa, to nebiju gaidījusi. Tajā brīdī mani uztrauca tikai viens, lai tiešām ar vēderu nav problēmu un kā ātrāk saņemt palīdzību. Izejot no slimnīcas, temperatūra bija atkal 39,5.
Māmiņai savu dēlu pašas spēkiem mājas apstākļos liekot pie sistēmas (izsaucot medmāsu), izdevās izārstēt divu dienu laikā.
Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas komentārs
Šāda sūdzība saņemta arī pašā Bērnu slimnīcā, un māmiņai nosūtīta atbilde, skaidrojot situāciju.
Jautājumā par gaidīšanu rindā vēlamies paskaidrot, ka NMP šķirošanas zonā notiek pacientu šķirošana (triage) jeb sākotnējā novērtēšana, ko veic ārsta palīgs, nosakot pacienta veselības stāvokļa smagumu un piešķirot attiecīgo steidzamības kategoriju (mūsu slimnīcā izmanto 5 krāsu sistēmu), kas nosaka laiku līdz nākamajai ārsta palīga/ārsta apskatei.
Piemēram, «sarkanā» prioritāte nozīmē, ka palīdzība jāsaņem nekavējoties, «oranžā « – 15 minūšu laikā, «dzeltenā»- 60 minūšu laikā utt. Konkrētā pacienta gadījumā pēc vitālo funkciju rādītājiem pacientam tika noteikta «zaļā» prioritāte. Tas nozīmē, ka
pēc būtības šī pacientu grupa atbilst tiem izmeklēšanas nosacījumiem, ar kuriem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta,
savukārt slimnīcas ārsta apskate jānodrošina ne vēlāk kā 120 minūšu laikā, kas arī tika veikts NMP nodaļā. Situācija neatliekamās palīdzības nodaļā var strauji mainīties, ja tiek atvests pacients, kuram nepieciešama tūlītēja apskate, tāpēc patiešām gaidīšanas laiks var būt ilgāks, nekā sākotnēji prognozēts. Šķirošanas rezultātā medicīnisko palīdzību pirmais saņem pacients ar vislielāko nepieciešamību, nevis rindas kārtībā!
Ārsts pēc bērna apskates un novērtēšanas pieņem lēmumu, vai pacientam nepieciešamas analīzes un intravenoza šķidruma ievade. Intravenoza katetra uzlikšana saistīta ar zināmu infekcijas risku, tāpēc to veic tikai gadījumos, kad ir skaidrs, ka bērns nespēs pats uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu. Savukārt attiecībā uz minēto nepieciešamību veikt analīzes, jāpaskaidro, ka analīzes pacientiem tiek veiktas, ja ir izmainīti vitālie rādītāji, kas var liecināt par bakteriālas infekcijas iespējamu klātbūtni.
Šajā gadījumā ārsts, apskatot pacientu, diagnosticēja vīrusa infekciju, kuras ārstēšana var noritēt mājās, lietojot temperatūru mazinošus līdzekļus.
Jāpiebilst, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportā pacienta ķermeņa temperatūra bija 38,9, kā arī ir norādīts, ka ap plkst. 18.00 pacientam tika dots paracetamols. Plkst. 19.04 pacienta temperatūra tika mērīta arī Bērnu slimnīcas NMP nodaļā – tā jau bija 38.5, kas nozīmē ka pēc paracetamola lietošanas temperatūra sāka pazemināties. Atkārtoti pacienta temperatūra NMP nodaļā tika mērīta plkst. 20.30 - mērījumi parādīja, ka pacienta ķermeņa temperatūra (38.4) turpina pazemināties. Taču vecāku iesaiste bērna veselības stāvokļa uzraudzības procesā, protams, ir nepieciešama.
Ir saprotams katra vecāka satraukums, ja atvase saslimusi, tomēr
mēs aicinām uzticēties mediķu profesionalitātei un viņu veselības stāvokļa novērtējumam.
Ja pacienta stāvoklis mainās un pasliktinās, protams, jāvēršas slimnīcā atkārtoti, taču šajā gadījumā mums ir prieks, ka bērna stāvoklis jau nākamo dienu laikā uzlabojies un pacients jūtas labi!
