Atceļot parlamentāriešu administratīvo imunitāti, vairākums Saeimas pagaidām nav gatavs ieviest jaunu kārtību, kas ļautu sabiedrībai iegūt ziņas par deputātu veiktajiem pārkāpumiem.
Saeimas vairākums nevēlas publiskot ziņas par administratīvajiem pārkāpumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Juridiskā komisija nākamnedēļ pirms galīgā lasījuma diskutēs par Satversmes grozījumiem, kas paredz atcelt deputātu administratīvo imunitāti. Iepriekš tika pausts, ka līdz ar šiem grozījumiem varētu noteikt kārtību, lai ziņas par parlamentāriešu administratīvajiem pārkāpumiem tiktu publiskotas. Parlamenta Tiesu politikas apakškomisijā apspriesti vairāki iespējamie risinājumi, taču vairākums vienojās, ka netiks virzīti grozījumi parlamenta Kārtības rullī par ziņu publiskošanu saistībā ar deputātu veiktajiem pārkāpumiem.
Šos grozījumus Satversmē par administratīvas imunitātes atcelšanu parlamentā iesniedza opozīcijas deputāti no Latvijas Reģionu apvienības (LRA). Parlamentāriete Inga Bite (LRA), kas strādā Juridiskajā komisijā, iepriekš paudusi - ja Saeima nolems atcelt deputātu administratīvo imunitāti, tad likumā varētu noteikt, ka par šādiem parlamentāriešu pārkāpumiem joprojām tiek informēta parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Bite uzsvēra, ka pagaidām LRA vēl nav lēmusi par šādu likuma grozījumu virzīšanu, un Saeimā tiem pašlaik nav vairākuma atbalsta. Vienlaikus politiķe sacīja, ka LRA varētu vēl pārrunāt šo jautājumu. Runājot par ziņu publiskošanu par deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, Bite pauda viedokli, ka tas būtu jādara, bet tad, kad lēmums par sodu stājies spēkā.
Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka informāciju par deputātu administratīvajiem pārkāpumiem varētu atsevišķi nepubliskot. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja - ja deputātu administratīvā imunitāte tiek atcelta, tad kāpēc nepieciešams uzlikt policijai «par apgrūtinājumu» pienākumu speciāli ziņot par parlamentāriešu pārkāpumiem. Turklāt informācija par pārkāpumiem tāpat nonākšot plašsaziņas līdzekļos, - domā Seržants.
Viņš gan piebilda - ja Saeimas vairākums atbalstītu ziņu publiskošanu par deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, tad ZZS atbalstītu variantu, kas paredz sniegt šādu informāciju Saeimas sēdēs pēc soda stāšanās spēkā.
Arī «Vienotības» Saeimas frakcijas vairākums uzskata, ka par deputātu pārkāpumiem varētu ziņot parlamenta sēdēs pēc soda spēkā stāšanās, pastāstīja frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kura arī vada Tiesu politikas apakškomisiju. Deputāti apakškomisijā plānoja diskutēt ar ekspertiem, kurš no iespējamajiem variantiem ziņu publiskošanai būtu piemērotāks, un plānoja uzdot Saeimas Juridiskajam birojam iespējamo risinājumu. Tomēr apakškomisijā nebija vairākuma atbalsta kādam risinājumam, un gala lēmumu šajā jautājumā vēl var pieņemt Juridiskā komisija, piebilda Āboltiņa.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs, Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš informēja, ka grozījumus Satversmē un arī Saeimas kārtības rullī, kas pagaidām neparedz risinājumu ziņošanai par administratīvajiem pārkāpumiem, komisija skatīs otrdien, 16.februārī. Runājot par ziņu publiskošanu, nacionālā apvienība atbalstītu risinājumu, kas paredzētu informēšanu pēc tam, kad lēmums par sodu stājies spēkā.
Tikmēr lielākā opozīcijas frakcija «Saskaņa» nepauž atbalstu kādam no apakškomisijā vērtētajiem variantiem ziņu publiskošanai. «Saskaņas» frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins atgādināja, ka šis politiskais spēks bija iesniedzis vairākus likumprojektus, kas paredzēja atteikties no imunitātes Saeimas deputātiem administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās, kā arī atcelt imunitāti arī citām valsts amatpersonām. Šajos likumprojektos bija noteikta arī ziņošana par pārkāpumiem, tomēr Saeima šīs ieceres neatbalstīja, klāstīja politiķis. Viņš gan piebilda, ka frakcijas sēdē vēl varētu diskutēt par šiem jautājumiem.
Opozīcijas partijā «No sirds Latvijai», tāpat kā pārējās Saeimas frakcijās, ir dažādi viedokļi par šo jautājumu, aģentūrai LETA sacīja šī politiskā spēka pārstāvis Gunārs Kūtris. Viņš gan pauda viedokli, ka grozījumi Saeimas Kārtības rullī saistībā ar informēšanu par deputātu administratīvajiem pārkāpumiem nav nepieciešami. Tomēr, ja izvēlas šādu informāciju publiskot, tad jābūt vienādai kārtībai pret visiem parlamentāriešiem un deputātiem jābūt tiesībām izteikt viedokli, piebilda Kūtris.
Neoficiālās sarunās politiķi ir skeptiski par iespēju pieņemt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas pēc deputātu administratīvās imunitātes atcelšanas paredzētu ziņu publiskošanu saistībā ar parlamentāriešu veiktajiem pārkāpumiem.
Jau vēstīts, ka Saeima 14.janvārī otrajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu atcelt Satversmē paredzēto deputātu administratīvo imunitāti. Pašlaik Satversmes 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. LRA ieskatā, norma prasīt Saeimas piekrišanu deputāta sodīšanai par administratīviem pārkāpumiem, piemēram, ātruma pārsniegšanu, būtu izslēdzama no valsts pamatlikuma kā novecojusi un modernu Eiropas valstu praksei neatbilstoša, kas vienlaikus rada arī apgrūtinājumu tiesībsargājošajām iestādēm.
Saeimai par grozījumiem Satversmē vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
Pašreizējā kārtība nosaka to, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lemj par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai. Pēc komisijas lēmuma šo jautājumu skata arī parlamenta sēdē. Līdz ar to informācija par deputātu pārkāpumiem ir pieejama žurnālistiem.