Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) ir saņēmis darbam ar valsts noslēpuma objektiem nepieciešamo atļauju, apliecināja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Langrāts.
Šadurskis saņēmis pielaidi valsts noslēpumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un 12 no 13 valdības ministriem ir spēkā esošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Par vienu ministru pārbaude nav noslēgusies, taču pārbaudes procedūra tiks pabeigta pēc iespējas īsākā termiņā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pārbaude ir sākta salīdzinoši nesen, pēc nepieciešamās dokumentācijas saņemšanas Satversmes aizsardzības birojā (SAB), pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.
Konkrētu ministru vārdus SAB nekomentēja, taču kā apliecināja Šadurska padomnieks, tad ministram ir piešķirta nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam.
Jau ziņots, ka no jaunās valdības locekļiem pielaide valsts noslēpumam sākotnēji trūka Kučinskim, Šadurskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V). Līdz ar to pagaidām vienīgais bez pielaides ir Ašeradens.
SAB pēc dokumentu saņemšanas ir jāveic pārbaude, vai amatpersona atbilst valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Iepriekš Laimdotas Straujumas (V) abu valdību laikā atsevišķiem ministriem bijušas problēmas ar pielaides saņemšanu valsts noslēpumam. Neskatoties uz valdībā nostrādātajiem vairākiem mēnešiem, pielaidi nesaņēma kādreizējā tieslietu ministre Baiba Broka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), līdz ar to amatpersonas bija spiestas amatu pamest.
Savukārt Straujumas otrajā valdībā plašāku rezonansi guva pielaides piešķiršana veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kuram SAB sākotnēji piešķīra pielaidi uz noteiktu termiņu un pēc tam pagarināja līdz 2018.gada beigām.
SAB pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgs atklāt plašākus iemeslus, kādēļ pielaide atteikta. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB.