Rīgas dome un tās uzņēmumi reklāmai medijos gadā tērē vairāk nekā pusmiljonu; informāciju slēpj

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Rīgas dome un tās uzņēmumi reklāmai medijos gadā tērē vairāk nekā pusmiljonu eiro, turklāt daļa pašvaldības kapitālsabiedrību informāciju par šiem tēriņiem slēpj, svētdien vēstīja TV3 raidījums «De facto».

Nereti pašvaldības par nodokļu maksātāju naudu izdod laikrakstus, uztur mājas lapas internetā. Rīgas dome šogad atvēlējusi četras jaunas amata vietas sabiedrisko attiecību nodaļā, un aptuveni 600 000 eiro tērēs savas informatīvās lapas un portāla uzturēšanai.

Smaidoša Rīgas mēra fotogrāfija un apsveikums Rīgas svētkos, aicinājums par brīvu izmantot sabiedrisko transportu un Nila Ušakova poliklīnikas apciemojums - tāds saturs bija lasāms iknedēļas bezmaksas laikrakstā «Pastnieks», kas iznāca pirms 11. Saeimas vēlēšanām. Tā tirāža - 200 000 eksemplāru. Domes vadība noliedza, ka izmanto administratīvos resursus vēlēšanām, taču «Pastnieka» saistība ar pašvaldību bija acīmredzama. Avīzes licenci bija reģistrējusi pašvaldības darbiniece, to iedzīvotājiem iznēsāja pašvaldības uzņēmuma sētnieki un laikraksta saturu veidoja kādreizējais domes sabiedrisko attiecību darbinieks. Tirāža strauji kritās pēc vēlēšanām, laikraksts dažus mēnešus nīkuļoja, līdz pārstāja iznākt pavisam.

2013.gada nogalē Rīgas dome paziņoja, ka par pusmiljonu izdos bezmaksas laikrakstu latviešu un krievu valodā «Rīga.lv». Tomēr šis izdevums pēdējo reizi iznāca 2014.gada sākumā.

Patlaban Rīgas pašvaldībai nav savas avīzes, taču tā tērē iespaidīgas summas, pērkot reklāmu un publikācijas neatkarīgos medijos.
Tādējādi laikrakstos, radiostacijās un televīzijās nonāk pašvaldībai vēlama informācija un, iespējams, tiek panākta medija labvēlība kritisku publikāciju nepublicēšanā.

«Nekā personīga» saskaitīja, ka

pagājušajā gadā labo darbu reklamēšanai medijos Rīgas pašvaldība izdeva vairāk nekā pusmiljonu

eiro jeb kopumā 531 519 eiro, no kuriem lielākie izdevumi bijuši Sabiedrisko attiecību nodaļai - 243 811 eiro, AS «Rīgas centrāltirgus» - 150 000 eiro, «Rīgas pilsētbūvniekam» - 95 590 eiro. Satiksmes departaments, Izglītības, kultūras un sporta departaments, Īpašuma departaments un Labklājības departaments tērējuši no 4000 līdz 16 000 eiro, savukārt virkne kapitālsabiedrību - «Rīgas satiksme», «Rīgas ūdens», «Rīgas nami», «Rīgas meži» un citi vai nu nesniedza informāciju, vai atteicās to izpaust, aizbildinoties, ka līgumi ir konfidenciāli

Tomēr

patiesie tēriņi, ko vietvara tērē savai slavināšanai, varētu būt vismaz viens miljons gadā,

jo dažas kapitālsabiedrības, kā «Rīgas satiksme» un «Rīgas meži», atteicās izpaust, cik tās maksā medijiem par reklāmu, aizbildinoties ar konfidencialitāti.

Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa, kurā strādā 13 darbinieki, par informāciju medijos pagājušajā gadā samaksājusi gandrīz 250 000 eiro. Lielākie izdevumi bijuši par velobraukšanas popularizēšanu un aicinājumu rīdziniekiem vairāk izmantot sociālos medijus.

Rīgas dome slēgusi līgumu arī ar sabiedrisko televīziju par lielo pasākumu popularizēšanu. Pašlaik Rīgas domes sagatavota informācija par naudu tiek pārraidīta arī sabiedriskajā radio. Latvijas populārākajā radiostacijā « Radio 2» katru darbadienas rītu skan «Rīgas aktualitātes». Tās ielasa radio darbinieki.

Tas, ka par šo informāciju Rīgas dome maksājusi, ēterā neizskan.

Šajās Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas apmaksātajās aktualitātēs izskan informācija par visiem domes departamentiem un uzņēmumiem. Taču tie var tērēt arī savu naudu, lai papildus reklamētos medijos.

Viens no tādiem ir «Rīgas Centrāltirgus». Iepirkumu informācija rāda, ka pērn uzņēmums iztērējis 150 000 eiro, šogad plāno lielākus izdevumus – 178 000 eiro. «Rīgas Centrāltirgus» valdes locekle Tatjana Lukina uzskata, ka šī summa noteikti atmaksājas: «It sevišķi tagad, kad mums puse Latvijas aizbraukusi prom, mums kaut kā jādomā, lai uz šejieni aicinātu jaunatni, lai tirgus ir tirgus. Jo jūs jau zināt, cik Latviju pametuši cilvēki.»

Viens no izdevumiem, ar kuru Centrāltirgum ir līgums, ir krievu valodā iznākošie «Vesti Segodņa». To izlasa gandrīz 70 tūkstoši lasītāju, un pērn izdevējs apgrozījis pusotru miljonu eiro un vairāk nekā 3000 nopelnījis.

«Vesti Segodņa» regulāri atrodama informācija gan par jauno gurķu ražu, gan citiem aktuāliem sezonas produktiem, kas konkrētā brīdi nopērkami Centrāltirgū. Tomēr nekur nav teikts, ka tā ir apmaksāta informācija. Toties

avīzē uzkrītoši daudz dota iespēja izteikties Rīgas varas partiju «Saskaņa» un «Gods kalpot Rīgai» deputātiem.
Vicemēram Andrim Amerikam pat ir sava sleja «tieša runa», kur viņš kritizē valdības koalīciju, domes opozīciju un liela savu darbu.

Viena no nekritiskajām publikācijām tā arī saucas - «Ameriks par pašu galveno valstī un Rīgā». Vai arī par to ir samaksāts no «Rīgas Centrāltirgus» kabatas? Uzņēmums to noliedz.

Līgumi par Centrāltirgus informācijas izvietošanu ir ne tikai krievu valodā iznākošajos «Vesti Segodņa» un «Pirmajā Baltijas kanālā». Līgumi pašvaldības uzņēmumam ir arī ar RīgaTV24, «Neatkarīgo Rīta Avīzi» un «Latvijas Avīzi».

«Latvijas Avīzē» atrodam Centrāltirgus reklāmrakstu, bet «Neatkarīgā» liek lasītājam noprast, ka šo informāciju izvēlējusies pati

un pašvaldības uzņēmums par to nav maksājis. «Neatkarīgā» arī publicējusi vairākus komplimentārus rakstus par mēra Ušakova paveikto un «Rīgas satiksmes» vadītāja Leona Bemhema rūpēm par invalīdiem.

Norādes, ka informāciju būtu apmaksājusi dome vai pašvaldības uzņēmums, nav.
Rīgas pašvaldībai vai tās uzņēmumiem kritiska informācija medijos, ar kuriem tai ir līgumi par informācijas izvietošanu, parādās retāk vai neparādās nemaz.

Tā, piemēram, «Neatkarīgā» un «Vesti Segodņa» nerakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasījis no amata atstādināt pašvaldības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu. KNAB vasarā veica kratīšanu, un korupcijas apkarotājiem ir aizdomas, ka tirgus darbinieki divreiz pārdevuši tirgotāju vietas. Kriminālprocess ierosināts par kukuļņemšanu. Abramovam lietā ir aizdomās turētā statuss.

«Nekā personīga» šonedēļ novēroja, ka Abramovs turpina piedalīties «Rīgas Centrāltirgus» valdes sēdēs.

Tā kā KNAB Abramovam liedz ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu, viņš sēdēs piedaloties kā valdes padomnieks stratēģisku projektu jautājumos.

«Statuss nav mainījies, kāds tas ir no pagājušā gada oktobra. Es pildu valdes padomnieka pienākumos stratēģisku projektu jautājumos un, tiklīdz man uzliktie ierobežojumi tiks noņemti, tad varēšu informēt akcionāru. Kamēr tas nav noticis, jāstrādā šādā statusā. Esmu gatavs turpināt darbu Centrāltirgū,» raidījumam apgalvo Abramovs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu