Lai cerētu uz emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, nepieciešams piedāvāt ekonomiskos stimulus, uzsvērts OECD veiktajā pārskatā par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku. OECD eksperti, prezentējot pārskatu, šodien uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gados sarucis par aptuveni 25%.
Latvijai ir maksimāli efektīvi jāizmanto esošie cilvēkresursi, ceturtdien iepazīstinot ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatu par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku sacīja eksperti Paolo Falko (Paolo Falco) un Monika Kvīezere (Monika Queisser).
Pārskats satur vairākas konkrētas rekomendācijas, tostarp minēts, ka Latvijas izaugsmes prognozes ir atkarīgas no darba ražīguma palielināšanas, maksimāli efektīvi jāizmanto esošie cilvēkresursi, kā arī jāpieliek lielākas pūles, lai uzrunātu tos Latvijas iedzīvotājus, kas dzīvo ārzemēs; sistemātiski ir jāizvērtē atbalsta pasākumi, aktīvās nodarbinātības programmas, lai identificētu labāko praksi un palīdzētu atbildīgajām iestādēm un institūcijām; jāizveido adekvāta sociālās aizsardzības sistēma un pieeju atbalsta pasākumiem tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir nepieciešami.
Pārskatam ir vairākas daļas, izvērtējot demogrāfisko situāciju, darba tirgus politiku un sociālo politiku Latvijā.
Pārskats tapis ar mērķi atbalstīt Latvijas valdību centienos veidot iekļaujošu izaugsmi.
Eksperti atzīmēja, ka visas OECD valstis sastopas ar nevienlīdzības pieaugumu, bet Latviju raksturo augsts rādītājs, salīdzinot ar tai līdzīgām valstīm kā Slovākija, Slovēnija, Čehija vai Igaunija. OECD ieskatā Latvijas ekonomiskā izaugsme pēdējo 25 gadu laikā nav bijusi iekļaujoša. Ekonomiskās attīstības tendences radīja būtisku nevienlīdzību.
Ziņojumā OECD atzīmē Latvijas dinamisko ekonomisko izaugsmi un radikālos fiskālos pasākumus krīzes laikā.
Secināts, ka darba tirgū algas pēc krīzes algas atguvās lēnāk nekā IKP.
Tāpat Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā citās OECD valstīs, un viens no risinājumiem ir izmantot iespējami efektīvāk esošos cilvēkresursus. Otra iespēja ir reemigrācija, bet trešā – imigrācija.
OECD ieskatā ir maz ticams, ka liela daļa no emigrējušajiem atgriezīsies. Aptaujās tikai 16% ir norādījuši, ka atgriezīsies,
bet 31% var tikt pārliecināti atgriezties, ceturtdien akcentēja viens no pārskata veidotājiem Paolo Falko. Daži faktori ir saistīti ar sociālajiem aspektiem, taču nozīmīga loma ir darba aspektam.
Eksperts uzsvēra, ka šādos apstākļos katrs cilvēks ir no svara, un būtisks faktors ir darba ražīgums un iekļaušanās darba tirgū. Viņš atzīmēja salīdzinoši lielo ilgstošo bezdarbnieku skaitu Latvijā, norādīja, ka
darba devēji nav pārāk ieinteresēti prakses vietu veidošanā, Latvijā ir zema iesaiste mūžizglītības programmās, profesionālā izglītība nav prestiža
un darba devējus vairāk jāiesaista izglītības sistēmā.
«Visiem vienāda minimālā alga un augsti nodokļi zemiem ienākumiem rada nodarbinātības barjeras nelabvēlīgā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām,» pauda eksperts. Attiecībā uz minimālo algu OECD ieskatā ir izvērtējama iespēja noteikt reģionālās minimālās algas. OECD uzsver nepieciešamību samazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Liels īpatsvars saņem algu aploksnē, atzīmēts pārskatā.
Tāpat ir jādomā par izvirzītajām valsts valodas zināšanas līmeņu prasībām un iespējām tās samazināt.
Pozitīvi tika novērtēta bezdarbnieku profilēšana un kuponu sistēma Latvijā.
Nevienlīdzība un zemie ienākumi norāda uz būtisku pieprasījumu pēc sociālās aizsardzības, taču Latvijā izdevumi, salīdzinot ar citām valstīm, ir zemi. Latvijai ir lielākā pieredze Eiropā vairāku līmeņu pensiju sistēmas ieviešanā, bet nodarbinātības struktūras dēļ pensijas ir zemas. Minēts, ka valdība apsver iespēju papildu atbalstīt mazo pensiju saņēmējus, bet pensiju sistēmas ilgtspējai ir nepieciešamas plašākas izmaiņas.
Lai varētu argumentēti izvērtēt dažādus rīcības variantus, būtu jāveic visaptveroša analīze nolūkā noskaidrot, kādas būs sekas paredzamajai pensiju apmēra atšķirībai attiecībā uz nabadzību un adekvātu ienākumu līmeni vecumā, sacīts pārskatā.
