Šā gada pirmajos trīs mēnešos no ārzemniekiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu iekasēti 90,5 tūkstoši eiro, kas ir puse no kopējā soda naudu apmēra, TVNET pastāstīja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Šogad trīs mēnešos no ārzemniekiem par ātruma pārsniegšanu iekasēti 90,5 tūkstoši eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa pastāstīja, ka par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) fotoradaru fiksētajiem ārzemju automašīnu atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem noformēti 5290 protokoli par kopējo summu 175 420 eiro, no kuras samaksāti 90 500 eiro.
Ārzemju automašīnu ātruma pārsniegšana uz Latvijas ceļiem fiksēta arī ar Valsts policijas pārvietojamajiem radariem - noformēti 185 protokoli par 9980 eiro, no tiem apmaksāti 2860 eiro.
Ārvalstu iedzīvotājus, kā arī Latvijas iedzīvotājus par, piemēram, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu var sodīt, jo pirms kāda laika pieņemta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kura Latvijā stājās spēkā 2015.gada 11.martā.
Šīs direktīvas ietvaros
informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm var notikt tikai par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas minēti direktīvā
(tas ir, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana, luksoforu aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, aizsargķiveres nelietošana, ceļa joslas neatļauta izmantošana un mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces lietošana, vadot transportlīdzekli).
Kopš pagājušā gada marta citu ES dalībvalstu likumsargi, izmantojot kopējo Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu, var noskaidrot tā transportlīdzekļa īpašnieka identitāti, ar kuru veikts likumpārkāpums.
Kad šī informācija iegūta, konkrētā dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem sagatavo informatīvu vēstuli, kurā norāda visu ar pārkāpumu saistīto informāciju un piemēroto sankciju.
Tāpat tajā norādīta informācija par to, kā un cik ilgā laikā šos lēmumus pārsūdzēt.
Vienlaikus Jurēvica skaidroja: lai arī direktīvai Latvija pievienojās kopš pērnā gada 11.marta, pēcāk sekoja darbs pie tehnisko risinājumu pielāgošanas un ieviešanas, lai minēto informācijas sistēmu varētu pilnvērtīgi lietot.
Kopš 2015.gada 29.oktobra Latvija varēja sākt pilnvērtīgu darbu un tika izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem par viņu veiktajiem likumpārkāpumiem ceļu satiksmē, savukārt citu ES dalībvalstu likumsargi informāciju par Latvijas iedzīvotāju veiktajiem likumpārkāpumiem ceļu satiksmē varēja iegūt jau kopš 11.marta.