Latvijas plašsaziņas līdzekļi ASV nevalstiskās organizācijas «Freedom House» šā gada pasaules preses brīvības indeksā ierindojas dalītā 51-56.vietā un tiek vērtēti kā brīvi, kas gan ir sliktāks rezultāts nekā abām pārējām Baltijas valstīm, liecina «Freedom House» jaunākā pētījuma rezultāti par 2015.gadu.
Latvija 51.-56.vietu reitingā dala ar Franciju, Poliju, Spāniju, Surinamu,
kā arī Santomi un Prinsipi, kas visas saņēmušas 28 punktus.
Latvijā preses brīvība ir vien dažas pakāpes virs valstīm, kurās prese tiek vērtēta kā daļēji brīva:
Čīle, Maurīcija, Papua-Jaungvineja, Samoa un Tonga ir saņēmušas 29 punktus, bet Kiribati ar 30 punktiem ir pēdējā valsts starp tām, kurās preses brīvības indeksā atzītas par brīvām. Itālijā un Ganā preses brīvība novērtēta ar 31 punktu un prese jau tiek vērtēta kā daļēji brīva.
Arī abu pārējo Baltijas valstu mediji tiek vērtēti kā brīvi.
Igaunija ierindojusies 15.-16.vietā, ko dala ar Sanmarīno, saņemot 16 punktus. Savukārt Lietuva ir 31.-35.vietā,
ko dala ar Austrāliju, Austriju, Maltu un Slovēniju. Visas šīs valstis saņēmušas 23 punktus.
«Freedom House» apkopojusi datus par 199 pasaules valstīm un teritorijām, no kurām
lielākā preses brīvība organizācijas vērtējumā ir Norvēģijā, kam seko Beļģija, Somija, Nīderlande un Zviedrija,
kas dala 2.-5.vietu, Dānija ir 6.vietā, 7.-9.vietu ieņem Andora, Luksemburga un Šveice, bet 10.vietu ieņem Lihtenšteina.
Vācija, Jaunzēlande un Sentkitsa un Nevisa dala 25.-27.vietu, Čehija, Mikronēzija un ASV ieņem 28.-30.vietu, Lielbritānija, Urugvaja un Vanuatu ieņem 39.-40.vietu.
«Freedom House» norādīja, ka
preses brīvība pasaulē pērn ir nokritusies līdz 12 gadu zemākajam līmenim,
politiskiem, noziedzīgiem un teroristiskiem spēkiem meklējot iespējas pakļaut vai apklusināt medijus savā cīņā par lielāku varu.
Organizācijas apkopotie dati liecina, ka
tikai 13% pasaules iedzīvotāju dzīvo 62 valstīs, kurās prese ir brīva,
71 valstī, kur dzīvo 36% pasaules iedzīvotāju prese ir daļēji brīva, bet 33% pasaules iedzīvotāju mīt 66 pasaules valstīs, kurās preses brīvības situācija ir slikta.
To valstu vidū, kurās prese ir tikai daļēji brīva, ir Izraēla (65.vieta), Bulgārija un Ungārija (78.-79.vieta), Indija, Melnkalne un Nauru (80.-82.vieta), Grieķija un Fidži (94.-95.vieta), Nigēra, Sjerraleone un Ukraina (112.-114.vieta), Kolumbija, Libāna un Moldova (119.-121.vieta), kā arī Kuveita (130.vieta).
Savukārt starp valstīm, kur preses brīvība ir niecīga, ierindotas Gvineja-Bisava un Togo (134.-135.vieta), Afganistāna, Alžīrija un Maķedonija (136.-138.vieta), Angola, Centrālāfrikas Republika, Irāka, Omāna un Turcija (156.-160.vieta), Ēģipte un Taizeme (167.-168.vieta), Etiopija, Krievija, Tadžikistāna, palestīniešu teritorijas un Jemena (176.-180.vieta), kā arī Azerbaidžāna (189.vieta).
Eiropas valstu vidū nebrīvi mediji ir divās valstīs
- Maķedonijā, kas saņēmusi 62 punktus un ierindota 136.vietā, kā arī Turcijā, kura ar 71 punktu atrodas dalītā 156.-160.vietā.
Desmit valstis un teritorijas ar vissliktāko plašsaziņas līdzekļu brīvības līmeni pasaulē, «Freedom House» vērtējumā, ir Sīrija un Irāna (190.-191.vieta), Ekvatoriālā Gvineja, Baltkrievija un Kuba (192.-194.vieta), Eritreja un Krievijas okupētā Krima (195.-196.vieta), Uzbekistāna (197.vieta), Turkmenistāna (198.vieta) un pēdējā - 199.vietā - ierindotā Ziemeļkoreja.
Pētījuma metožu pamatā ir preses brīvības analīze pasaules valstīs un teritorijās, pamatojoties uz jautājumiem, kas sagrupēti trijās plašākās kategorijās – tiesiskā vide, politiskā vide un ekonomiskā vide. Katra valsts tiek vērtēta pēc šīm kategorijām, un valsts kopējo reitingu veido visās kategorijās iegūto punktu summa. Valstu reitings noteikts pēc punktiem 23 metodoloģiskajos jautājumos, kas ir skalā no 0 (visbrīvākā) līdz 100 (visnebrīvākā).
Organizācija «Freedom House» ikgadējos pētījumus par preses brīvību pasaulē veic kopš 1980.gada.
