Latvijas likumus, kas ļauj uzturēšanās atļaujas saņemt arī studentiem, kā jaunu biznesa nišu aizvien aktīvāk izmanto vairākas augstskolas. No iespējamiem studentiem tiek iekasēta samaksa par palīdzību uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu formēšanā. Drošības iestādes Izglītības ministrijai lūgušas strauji augošo biznesu neatstāt pašplūsmā un uzraudzīt stingrāk.
Iegūstot uzturēšanās atļaujas, Eiropā var nokļūt ne tikai studenti, bet arī spiegi vai pat teroristi. Ir bijuši gadījumi, kad potenciāli studenti ieradušies Latvijā no Pakistānas, nokārtojuši uzturēšanās dokumentus un pazuduši bez pēdām.
Veidi, kā Latvijā iegūt uzturēšanās atļaujas, ir dažādi – var pirkt nekustamo īpašumu, ieguldīt uzņēmumā vai kļūt par firmas valdes locekli. Bet uzturēšanās iespēju var saņemt arī ārvalstnieki, kuri Latvijā mācās. Tas ir lētāk un vienkāršāk nekā, piemēram, nopērkot dārgu māju Jūrmalā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā līdz šā gada sākumam mācījās 4894 ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. No viņiem aptuveni puse (2356) ieradušies no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze raidījumam atzina, ka PMLP pieaudzis darba apjoms,
pārbaudot, vai no tā dēvētajām trešajām valstīm nākušo personu mērķis ir studēt vai vienkārši ieceļot Eiropā.
«Arī drošības iestādēm tas ir papildu darbs, lai izvērtētu, vai šie potenciālie studenti nerada riskus, un augstskolas pašas arī redz, ka šo valstu pilsoņiem ir visvairāk atteikumu,» norādīja Roze.
Interese par iespēju šādi nokļūt Latvijā ir liela, bet ne visi nokārto dokumentus, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Akadēmiskās informācijas centrs, kas izvērtē potenciālo studentu atbilstību mācībām mūsu valstī vēl pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas, pagājušajā gadā vien pārbaudījis 5900 ārvalstniekus. Pēdējo piecu gadu laikā interese par Latviju divkāršojusies.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīst, ka
Latvija ir ieinteresēta piesaistīt ārvalstu studentus. Ir augstskolas, kas to dara ļoti godprātīgi, taču diemžēl ir arī augstskolas un koledžas, kuras šeit saskata vieglu peļņu.
Kameras priekšā vārdā sliktos piemērus negrib nosaukt ne ministrs, ne arī citu mācību iestāžu vadītāji. Bet par problēmu runāts visu Latvijas augstskolu rektoru padomes sēdē. Secināts, ka vairākās skolās arī īpaši neuztraucas, ka ārvalstnieki samaksā mācību maksu, bet lekcijas neapmeklē.
Pirms gada
izteikts līderis ārzemju studentu piesaistē bija privātā mācību iestāde Latvijas biznesa koledža.
Akadēmiskās informācijas centrā skola bija iesniegusi dokumentus par 2564 ārvalstniekiem. Tas ir vairāk nekā Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte kopā. Par dokumentu formēšanu no ārvalstniekiem tiek prasīti četri maksājumi (241 eiro, 165 eiro, 200 eiro un 499 eiro). Kopā 1104 eiro. Tikai pēc naudas saņemšanas sākas dokumentu kārtošana vēstniecībās un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Skolā noliedz, ka tā krāptos, lai daļu naudas negatīva iznākuma gadījumā ārzemniekiem neatdotu.
Ieturēta tiekot tikai godīga atlīdzība par dokumentu kārtošanu. Kopš pagājušā gada koledžā ieviesta stingrāka studentu uzraudzība. Vadība negribīgi atzīst - uz to pamudinājušas drošības iestādes.
Koledža pārtraukusi uzņemt iebraucējus no riskantajām valstīm – Pakistānas un Bangladešas. Visvairāk studentu tagad ir no Uzbekistānas, Kazahstānas un Indijas. Līdzīga pieredze ir arī citā privātskolā – Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā. Palīdzība dokumentu gatavošanā uzturēšanās atļauju saņemšanai te maksā 180 eiro. Plus vēl pilna gada mācību maksa – 2500 eiro. Visvairāk iebraucēju - no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas. Pēdējos gados ārvalstnieku interese tikai augusi (2013.gadā 147 studenti, 2014.gadā 177, 2015.gadā 222 studenti).
Drošības policija pārskatā par pagājušo gadu norādījusi, ka «peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji, un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas». Zināms, ka no 2015.gada līdz šim brīdim 82 studētgribētājiem ir liegta iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.