Īpašumu Pierīgā Rudīte Gibze iegādājās pirms 20 gadiem. Māja nebija labiekārtota un apkārt valdīja haoss. Mājas atjaunošanai ņemts iespaidīgs kredīts bankā. Īpašumā neapbūvētā zeme ir tik liela, ka pietiktu vietas vēl divām tādām pašām ēkām. Rudīte joko, ka to viņa glabājusi kā savu pensijas fondu. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka Rudīte palikusi ne tikai bez iekrājuma vecumdienām, bet arī bez sava vienīgā īpašuma un dzīvesvietas, vēsta raidījums «Nekā personīga» (NP).
Rudīte sirgst ar smagu slimību. Viņai diagnosticēta multiplā skleroze. Slimības saasinājuma brīžos viņa ir izklaidīga un pavirša. Pirms deviņiem gadiem nesamaksāto parādu par gāzi Rudīte bija pavisam piemirsusi. Un nesamaksāja to arī tad, kad uzņēmums pret viņu vērsās tiesā. Spriedumā summa pieauga jau līdz 1500 eiro.
Lieta nonāca pie tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga. Pēc viņa paziņojuma saņemšanas pagājušā gada 6.oktobrī Rudīte devās pie tiesu izpildītāja, kur mutiski vienojās, ka parādu atmaksās pa daļām četros mēnešos. Rudīte deklarēja, ka ir maksātspējīga - viņai esot regulāri ienākumi un pieder vērtīgs īpašums Rīgā. Nekādu kustamo mantu Rudīte pēc tiesu izpildītāja ieteikuma neuzrādīja, lai gan viņai pieder visa iedzīve, kas atrodas mājā.
«Tad, kad es aizpildīju deklarāciju par savu īpašumu, mēs vēl tā jokojām, Veinbergs bija klāt, es prasīju, ko tad man te rakstīt – gludekli, veļas mašīnu, traktoru, viņš teica: «Neraksti neko, ievelc tur strīpu!» Es arī ievilku strīpu. Es varēju uzrādīt kustamo mantu – gredzenus,» saka Rudīte Gibze.
Tiesu izpildītājs steidzās. Viņš negaidīja februāri, par kuru ar parādnieci iepriekš vienojās, jo likums neuzliek par pienākumu šādas mutiskas vienošanās pildīt. Jau pēc pirmā mēneša, kad neienāca pirmais maksājums, 13 dienās Veinbergs sagatavoja māju izsolei.
Vienas dienas laikā tapa firmai «Interbaltija» pasūtītais īpašuma novērtējums. Māju un zemi novērtēja par 165 tūkstošiem eiro. Un to, ka māja pa Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām izlikta izsolē, īpašniece pamanīja par vēlu.
«10.novembrī tiesu izpildītājs lūdza novērtējumu, bet 11.novembrī uz 36 lapām iesiets novērtējums,» norāda zvērināta advokāte, Rudītes Gibzes pilnvarotā pārstāve Iveta Pazare.
Objektīvi māc šaubas, vai tiešām ir iespējams vienā dienā sagatavot tik apjomīgu dokumentu ar visiem pielikumiem, tostarp tādiem, kurus nav iespējams iegūt no publiskām datu bāzēm, rodas aizdomas, ka to nemaz nevar fiziski paspēt.
Mājas novērtējumu Rudīte varēja apstrīdēt, taču to neizdarīja, jo vērtējumu, tāpat kā paziņojumu par izsoli, pa pastu nesaņēma. Tobrīd arī saasinājās Rudītes smagā slimība. Darījumu tukšajā periodā 4.janvāra izsolē piedalījās tikai trīs dalībnieki. Īpašumu par 180 tūkstošiem eiro, tātad tikai nedaudz virs izsoles sākumcenas, iegādājās uzņēmējs Boriss Ulmans. Ulmanam īpašums nebija svešs. Ulmans iepriekš bija Rudītes īpašumā un to rūpīgi izpētīja.
«Viņš (Boriss Ulmans) ieradās, izpētīja visu manu māju. Pēc tam, kad jau gāja uz izsoli, man bija skaidrs, ka tā ir shēma, rūpīgi atstrādāta shēma,» saka Gibze.
«Latvijas pasta bankas» valdes priekšsēdētājs Boriss Ulmans apstiprina, ka apskatījis Rudītes īpašumu, jo gribējis to iegādāties privātām vajadzībām. Viņi toreiz neesot vienojušies par cenu. Bet mēnesi vēlāk Ulmans īpašumu izdevīgi nopirka izsolē.
Ulmans: Es to apskatīju un tad redzēju tajā mājaslapā ieliktu un padomāju, kāpēc nenosolīt! Izdevās!
NP: Tad principā pilnīgi nejauši uzzinājāt?
Ulmans: Jā, jā, jā! Kā tas latviski saucas? Sovpaģeņije!
NP: Sakritība.
Ulmans: Tieši tā!
NP: Jūs ar tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu esat pazīstams?
Ulmans: Jūs droši vien zināt, ka esmu bankas vadītājs un mēs ar viņu strādājam. Bet personīgi nē, es ar viņu neesmu pazīstams. Tikai pa telefonu runājam.
Rolands Veinbergs ir tiesu izpildītājs ar stāžu. Viņa lietvedībā patlaban ir seši tūkstoši lietu. Plašs birojs un vairāki palīgi. Veinbergs deklarējis, ka viņam pieder 17 nekustamie īpašumi. Gada ienākumi pērn 365 tūkstoši eiro.
Tiesu izpildītājs ir steidzīgs. Viņam jāmācās, kā formēt dokumentus. Uzņēmēju Ulmanu nepazīst un par Rudītes parāda piedziņas lietu ir lakonisks. Uz plašākiem jautājumiem gatavs atbildēt dienas beigās.
NP: Tas pamatjautājums ir - vai jums liekas samērīgi pusotra tūkstoša eiro parāds un pusmiljonu vērts īpašums, māja, ko jūs atņēmāt.
Veinbergs: Jā! Lietā pastāvēja objektīvi apstākļi, kāpēc bija jānotiek izsolei, un mēs tādēļ viņu novadījām!
NP: Jūsu attiecības ar Borisu Ulmanu?
Veinbergs: Tas ir?
NP: Jūs viņu nepazīstat?
Veinbergs: Nē!
NP: Uz tikšanos birojā!
Līdz vakaram tiesu izpildītājs ir pārdomājis un saka, ka Borisu Ulmanu tomēr zinot kā Rudītes īpašuma izsoles uzvarētāju. Viņš noraida, ka būtu steidzies ar Rudītes mājas izsoli. Parādniecei esot dots pietiekami ilgs laiks parāda atmaksai.
Veinbergs: Tā steiga ir izskaidrojama ar ko? Nav steigas šajā lietā.
NP: Nekustamā īpašuma vērtēšana vienas dienas laikā nav steiga?
Veinbergs: Mēs nevērtējam. Man nav komentāra par vērtētāja darbu. Es nevērtēju. Mēs lūdzam tos novērtēt. Tas vērtējums - saskaņā ar Civilprocesa likumu - tā ir izsoles sākumcena.
Tiesu izpildītājs apgalvo, ka nav redzējis citu veidu, salīdzinoši nelielā parāda atmaksai kā pārdot vairākus simtus reižu vērtīgāko Rudītes māju. Turklāt viņam bijusi informācija, ka īpašumu varētu drīz izsolīt banka - kā hipotekārais kreditors.
Tiesu izpildītāja atlīdzība ir atkarīga no piedzenamās summas lieluma. Ja piedzīts būtu tikai gāzes parāds, Veinberga honorārs būtu vien 225 eiro liels. Taču no mājas pārdošanas izsolē tiesu izpildītājs nopelnīja nepilnus 10 tūkstošus eiro.
NP: Ja jums būtu jāpiedzen 1500 eiro par gāzi, jūs nekad tādu naudu nenopelnītu.
Veinbergs: Jā, jo parāds ir tikai 1500 eiro.
NP: Tad varbūt jūs tomēr bijāt ieinteresēts piedziņu vērst tieši uz šo nekustamo īpašumu!
Veinbergs: Tiesu izpildītājam nav mērķa gūt labumu. Tiesu izpildītājs veic tiesas spriedumu izpildi.
Pirms vairākiem gadiem «Nekā personīga» stāstīja par tiesu izpildītāja Veinberga saistību ar citu aizdomīgu shēmu. Atsaucoties uz kādu 14 gadus senu līgumu, no uzņēmējas Baibas Veinbergas kontiem tiesu izpildītājs centās noņemt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Tiesā pierādīja, ka līgums ir fiktīvs. Daļu naudas izdevās saglābt, bet daļu tiesu izpildītājs bija paspējis aizskaitīt uz citu valsti, kur tā pazuda. Tiesu izpildītājs bija dusmīgs un vēlāk tiesājās ar kādu banku, ka tā pabrīdināja uzņēmēju un neļāva viņam noņemt no uzņēmējas konta visus viņas uzkrājumus. Uzņēmēja Veinberga ir mirusi, bet policijas sāktā izmeklēšana par viņas naudas izkrāpšanu turpinās.
«Kriminālprocess ir sākts par krāpšanu lielā apmērā, un kriminālprocesa ietvaros šobrīd ir tā stadija, kad dažas personas ir atzītas par aizdomās turamajām. Pagaidām darbs pie šā procesa turpinās,» saka policijas pārstāvis Dairis Anučins.
Tā var būt tikai sakritība, taču abos gadījumos daļu būtisku, pa pastu sūtītu dokumentu, ko parādniecēm būtu vajadzējis saņemt, lai piedziņu apturētu, viņas nesaņēma.