Abām pārvietotajām patvēruma meklētāju ģimenēm no Grieķijas, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēma piešķirt alternatīvo statusu, sociālais darbinieks sagatavos individuālu sociālekonomisko iekļaušanas plānu, kurā tiks apzinātas individuālās cilvēka vajadzības un turpmāk veicamās darbības, lai veicinātu viņa iekļaušanos, pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Šādu plānu sociālais darbinieks sagatavos katram patvēruma meklētājam.
Minētā plāna izpildē atbalstu sniegs sociālais mentors, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinās koordināciju un saziņu arī ar citām Rīcības plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Sociālā darbinieka un mentora pakalpojumus cilvēkam nodrošinās 12 mēnešus, stāstīja Kupče.
Tāpat cilvēki pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas turpina individuālajā sociālekonomiskajā iekļaušanas plānā noteikto līdzdarbības aktivitāšu veikšanu, piemēram, dodoties uz Nodarbinātības valsts aģentūru un saņemot nodarbinātības pakalpojumus, tostarp turpinot valsts valodas apguvi un piedaloties citos aktīvajos darba tirgus politikas pasākumos atbilstoši individuālajam prasmju un kompetenču izvērtējumam jeb profilēšanas rezultātiem.
Jau ziņots, ka PMLP pagājušajā nedēļā piešķīra alternatīvo statusu pirmajām divām pārvietotajām ģimenēm no Grieķijas, kas februāra sākumā ieradās Latvijā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros, informēja PMLP.
Ģimene - vīrs un sieva - no Eritrejas jau ir atradusi dzīvesvietu, savukārt ģimenei no Sīrijas - vīram, sievai un diviem nepilngadīgajiem bērniem - dzīvesvieta vēl tiek meklēta, un ģimene šobrīd vēl uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Abas ģimenes par prioritāti uzskatot latviešu valodas apgūšanu un turpmāk vēlas dzīvot un strādāt Latvijā.
Tagad ģimenes turpmākos deviņus mēnešus saņems pabalstu - viens ģimenes loceklis saņems 139 eiro mēnesī, bet katrs nākamais ģimenes loceklis - 97 eiro. Bēgļa statusa saņēmējs šādu pabalstu saņem gadu.
Kā ziņots, februāra sākumā uz Latviju Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros tika pārvietotas divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas, tai skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni.
Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Alternatīvais statuss atšķiras ar to, ka PMLP reizi gadā pārskata konkrēto gadījumu.
Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un iepriekš minēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.
Latvija pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, un, kā martā Saeimas Nodarbinātības apakškomisijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, šajā gadījumā tā varētu būt Turcija.
Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā tika nogādāti februārī, līdz ar to kopumā no ES dienvidvalstīm uz Latviju līdz šim pārvietoti 23 ārvalstnieki.
Jau ziņots, ka PMLP sagatavojusi grozījumus likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā dos tiesības oficiāli strādāt.
Ņemot vērā, ka iepriekš valdībā apstiprinātais patvēruma meklētāju uzņemšanas plāns paredz patvēruma meklētāju integrāciju un iekļaušanu darba tirgū, PMLP sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā paredzēs tiesības oficiāli strādāt. Šobrīd likums paredz, ka oficiāli strādāt var sākt tikai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas. Šobrīd PMLP nepieciešami trīs līdz deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ārvalstniekam var piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Šobrīd grozījumi ir saskaņošanas stadijā, bet maijā tos varētu izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.
