Biroja ierobežoto resursu un darba apjoma pieauguma dēļ, īpaši saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gada pirmajā pusē, darbs pie vairāku jau sākto nacionālo ziņojumu pabeigšanas ANO joprojām aizkavējas, liecina valdībā izskatītais informatīvais ziņojums «Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2015.gadā».
Kā nozīmīgākos pārstāvja darbus 2015.gadā, īstenojot pārstāvību ANO, Ārlietu ministrija izcēlusi atbilžu sagatavošanu un iesniegšanu ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejā, kuras kompetencē ir 1984.gada Konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos, un ANO Cilvēktiesību komitejā, kuras kompetencē ir 1966.gada Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, komiteju ieteikumi Latvijai pēc kārtējo nacionālo ziņojumu izskatīšanas, kuriem komitejas bija noteikušas saīsinātus informācijas iesniegšanas termiņus.
Pagājušā gada rudenī pārstāvis sāka gatavoties ANO Bērnu tiesību komitejas 71.sesijai 2016.gada janvārī, kur tika izskatīts Latvijas kārtējais nacionālais ziņojums par 1989.gada Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā. Kārtējais ziņojums par minētās konvencijas izpildi tika iesniegts ANO Bērnu tiesību komitejā 2013.gadā.
Gatavojoties ziņojuma izskatīšanai, pārstāvis apkopoja un iesniedza ANO Bērnu tiesību komitejā atbildes uz komitejas precizējošiem jautājumiem un statistikas datus par konvencijas izpildi Latvijā, lai sekmētu komitejas izpratni par aktuālāko šā brīža situāciju Latvijā bērnu tiesību aizsardzības jomā un veicinātu produktīvāku dialogu ar komiteju ziņojuma izskatīšanas laikā. Papildus kvalitatīvai Latvijas ziņojuma izskatīšanai nacionālajā līmenī pārstāvis nodrošināja nacionālās delegācijas izveidošanu, kas sastāv no kompetento iestāžu deleģētajiem pārstāvjiem un tās sastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā.
Tāpat pagājušajā gadā ticis sākts arī ļoti nozīmīgs darbs pie Latvijas nacionālo ziņojumu Vispārējā pamatdokumenta aktualizēšanas par situāciju Latvijā laika posmā no 2002.gada līdz 2015.gadam. Šāds pamatdokuments iekļauj informāciju par dalībvalsts demogrāfisko, sociālo, tiesisko un politisko struktūru un veido nacionālo ziņojumu iesniegšanas procesa sastāvdaļu, jo kalpo par pamatu visu pārējo nacionālo ziņojumu izskatīšanai. Vispārējā pamatdokumenta mērķis ir sniegt ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos institūcijām precīzu, savlaicīgu un lakonisku informāciju par dalībvalsti un cilvēktiesību situāciju tajā.
Savukārt biroja ierobežoto resursu un darba apjoma pieauguma dēļ, īpaši saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē, darbs pie vairāku jau sākto nacionālo ziņojumu pabeigšanas joprojām aizkavējas.
2015.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja nav lūgusi iesniegt valdības pārstāvības pozīciju par ANO speciālajās procedūrās iesniegtajām individuālajām sūdzībām. Tāpat netika saņemti informācijas pieprasījumi no īpašajiem ziņotājiem.
Kopumā laika posmā no 1992.gada līdz 2015.gada 31.decembrim ANO Cilvēktiesību komiteja ir pieņēmusi lēmumus piecās Latvijas lietās, kas ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju vidū Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir daudz pazīstamāks un nu jau noteiktu uzticību iemantojis starptautisks cilvēktiesību aizsardzības mehānisms individuālo sūdzību izskatīšanai salīdzinājumā ar ANO ietvaros izveidotajiem, teikts ziņojumā.
