Latvija līdz šim ir uzsvērusi, ka atbalsta brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, uzsver Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM), pašlaik nesniedzot konkrētu atbildi, kāda būs Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, kas paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm piemērot naudassodu 250 000 eiro apmērā par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt. IeM uzsver, ka šajā jautājumā Latvijas pozīcija vēl tikai tiks gatavota.
IeM skaidroja, ka 4.maijā EK prezentēja priekšlikumu grozījumiem Dublinas regulā. Priekšlikums ietver ierosinājumu noteikt korekcijas mehānismu, lai nodrošinātu vienmērīgāku patvēruma meklētāju sadalījumu gadījumos, kad kāda dalībvalsts saskaras ar nesamērīgi lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu.
Jau nākamās nedēļas laikā sāksies pirmās diskusijas ekspertu līmenī par šo priekšlikumu, kas vēlāk tiks turpinātas arī politiskā līmenī. Lai priekšlikums kļūtu par saistošu tiesību aktu, tas ir jāapstiprina gan ES Padomē, gan Eiropas Parlamentā «koplēmuma procedūrā», skaidroja IeM.
Diskusijām par priekšlikumu IeM sagatavos izvērstu Latvijas nacionālo pozīciju. Saskaņā ar Patvēruma likumu gadījumos, kad notiek tādu mehānismu izstrāde, kas paredz patvēruma meklētāju uzņemšanu saistībā ar pārcelšanas mehānismu, Latvijas valsts nostāja tiek sagatavota, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Līdzšinējās diskusijās, tostarp ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes 21.aprīlī laikā, Latvija konsekventi ir aizstāvējusi nostāju, ka patvēruma meklētāju pārdale starp ES dalībvalstīm ir pieļaujama tikai un vienīgi tāda mehānismā, kas pieļauj ES dalībvalstīm brīvprātīgi noteikt uzņemamo personu skaitu. Latvija neatbalsta automātisku patvēruma meklētāju pārdali, norāda IeM.
Solidaritāte nav viendabība, tās izpausmes var būt dažādas, un fiziska personu pārdale vai finanšu kompensācija ir tikai viens no solidaritātes izpausmes veidiem, turklāt izmantojams tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, uzsver IeM. Diskutējot par solidaritāti, ir jārespektē katras dalībvalsts ieguldījums ārējās robežas apsardzībā. Bez efektīvas ārējās robežas uzraudzības nevar pastāvēt efektīva Eiropas patvēruma sistēma, norāda IeM.
Latvija respektē iepriekš pieņemtos padomes lēmumus par pārvietošanu, reaģējot uz konkrētām krīzes situācijām Itālijā un Grieķijā, un pildīs tajos ietvertās saistības. Tāpat solidarizējoties ar valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas plūsmu spiedienu, Latvija ir nosūtījusi gan materiāltehnisko atbalstu ES Civilās aizsardzības mehānisma īstenošanai, gan savus ekspertus atbalsta sniegšanai, teikts ministrijas paziņojumā.
Lūgts komentēt EK priekšlikumu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) Latvijas Televīzijas raidījumā «Panorāma» uzsvēra, ka Latvijas nacionālā pozīcija šajā jautājumā ir skaidra - tikai un vienīgi uz brīvprātības principa ir iespējama dalība jebkāda veida pārvietošanas mehānismos. «Līdz ar to šādu priekšlikumu pašlaik manā skatījumā nav iespējams atbalstīt,» norādīja ministrs.
Lūgta komentēt EK priekšlikumu, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme piebilda, ka Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas patvēruma sistēmas reformām nav mainījusies - valsts ir pret obligātu, pastāvīgu bēgļu sadales mehānismu, patvēruma meklētāju uzņemšanai jābalstās uz brīvprātības principu. Vienlaikus Latvija pildīs līdz šim uzņemtās saistības, viņa skaidroja, piebilstot, ka šāda Latvijas nacionālā pozīcija tika apstiprināta gan valdības 19.aprīļa sēdē, gan arī ir atspoguļota Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā.
Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA pauda Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons, vien prognozējot, ka dalībvalstu starpā varētu norisināties aktīvas diskusijas par attiecīgo priekšlikumu.
Jau ziņots, ka EK trešdien ierosināja nākotnē uzlikt ES dalībvalstīm par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās viņu jau ir pārāk daudz, un noteikt ES dalībvalstīm 250 000 eiro sodu par katru patvēruma meklētāju, ko tās atteiktos uzņemt.
