Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) pamatā atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) ārpakalpojumā pasūtīto Stambulas konvencijas juridisko analīzi, sociālajā tīklā «twitter» viedokļu apmaiņā par atzinumu iesaistījies ministrs.
Rasnačs pamatā atbalsta TM ārpakalpojumā veikto juridisko analīzi par Stambulas konvenciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs apliecina, ka juridiskā analīze tikusi veikta ārpus ministrijas, jo ministrijas atzinumu sniedzēji esot pārslogoti. Rasnačam izvēlētais analīzes izpildītājs neradot nekādas šaubas.
TM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām bija uzdots veikt juridisko analīzi par «Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu» ietekmi uz Latvijas normatīvo aktu sistēmu. Juridisko analīzi veica Baiba Rudevska, kurai ir doktora grāds tiesību zinātnēs. Viņa secinājusi, ka Latvijai nevajadzētu parakstīt Stambulas konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu.
Rasnačs tāpat paudis, ka lielāko daļu konvencijas prasību Latvija jau izpildījusi, un norāda, ka līdz šim brīdim konvenciju ratificējušas «tikai 13 ES dalībvalstis». «Ir starpība starp parakstīšanu un ratifikāciju,» paudis ministrs.
TM juridiskā analīze izpelnījusies rezonansi publiskajā vidē, tostarp Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere («Vienotība») norādījusi, ka atzinumā redzama Nacionālās apvienības ideoloģijas prezentēšana. Deputātei kā juristei ir kauns par sagatavoto atzinumu, kurā juridiskā zinātne ir sajaukta ar politisko ideoloģiju.
Jau ziņots, ka labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība»), reaģējot uz atzinumu, paziņojumā uzsvēris, ka Stambulas konvencija ir nozīmīgs instruments cīņā pret vardarbību, kas ir nozīmīgs solis ne vien vardarbības pret sievieti izskaušanai, bet arī diskusijas uzturēšanai par vardarbību ģimenē.
Koalīcijas partijas aprīļa vidū paziņoja, ka atbalstīs Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai tādā apmērā, kas neesot pretrunā ar Satversmi. Strīdi ir par ģimenes definīciju, jo konvencija runā par «sociālo dzimumu» jeb «gender».