Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 200 melanomas gadījumi, un 60-90 cilvēki gadā no šīs slimības mirst, informēja Starptautiskā viroterapijas centra Baltijas reģionālais medicīnas pārstāvis Aldis Rozenbergs.
Latvijā katru gadu 60-90 cilvēki mirst no melanomas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra jaunāko statistiku 2009.gadā no melanomas mira 74 cilvēki, 2010.gadā – 96 cilvēki, 2011.gadā – 76 cilvēki, 2012.gadā – 80 cilvēki, 2013.gadā – 83 cilvēki un 2014.gadā – 64 cilvēki. Tai skaitā 2013.gadā 19 mirušie bija 15-59 gadu vecumā, bet 64 mirušie bija vecāki par 60 gadiem. Savukārt 2014.gadā 14 mirušie bija 15-59 gadu vecumā un 50 mirušie bija vecāki par 60 gadiem. 2014.gadā starp mirušajiem bija 26 vīrieši un 38 sievietes.
Savukārt
2014.gadā tika reģistrēti jauni 207 ādas melanomas slimnieki,
tostarp 74 vīrieši vecumāku par 25 gadiem un 133 sievietes vecākas par 20 gadiem. Starp pirmo reizi reģistrētajiem melanomas pacientiem 78 cilvēki ir Rīgas iedzīvotāji, 43 – Pierīgas iedzīvotāji, 31 – Kurzemes, 25 – Zemgales, 18 – Latgales un 12 – Vidzemes iedzīvotāji.
Salīdzinoši 2013.gadā tika reģistrēti 203 jauni ādas melanomas slimnieki, no kuriem jaunākais bija vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem. No tiem, kam 2014.gadā diagnoze ādas melanoma tika uzstādīta pirmo reizi, 66 cilvēkiem vēzis tika konstatēts 1.stadijā, 74 cilvēkiem – 2.stadijā, 29 cilvēkiem – 3.stadijā, 22 cilvēkiem – 4.stadijā un 13 cilvēkiem – bez stadijas precizējuma.
Kopumā
2014.gada beigās uzskaitē atradās 2066 cilvēki ar diagnozi ādas melanoma,
no kuriem 1291 pacients ar ļaundabīgā audzēja diagnozi ir nodzīvojis ilgāk par 5 gadiem pēc diagnozes uzstādīšanas.
Melanoma kā viens no ādas vēža veidiem ir īpaši agresīvs un bīstams audzējs, jo tā šūnas spēj ātri izplatīties un plaši izsēties visā organismā. Turklāt ar melanomu bieži slimo gados jauni cilvēki.
Melanomas attīstību veicinošs faktors ir ilgstoša un nepārdomāta atrašanās saulē.
Rozenbergs norādīja, ka par melanomas bīstamību tiek runāts jau vairākus gadus, tomēr
joprojām vērojama tendence, ka nereti cilvēki pret savām dzimumzīmēm izturas ļoti vieglprātīgi
– to izmaiņām nepievērš uzmanību, mēģina tās apslēpt, un ir pat gadījumi, kad jau sulojošai dzimumzīmei cilvēks izvēlas uzlīmēt plāksteri, nevis dodas pie ārsta.
Melanoma progresē ļoti strauji, tāpēc slimības ārstēšanā ļoti svarīga ir ātra diagnostika, un ātri uzsākta ārstēšana.
Saslimšanas gadījumā visbiežāk pirmā terapija ir operatīvā terapija, kam seko ķīmijterapija vai viroterapija ar Latvijā izgudroto pretvēža vīrusu Rigvir. Viroterapija ir vēža ārstēšanas metode, kurā tiek izmantots īpašs onkolītisks vīruss Rigvir. Tas spēj atrast un iznīcināt ļaundabīgā audzēja šūnas cilvēka organismā. Viroterapija atzīta par efektīvu, saudzīgu un drošu vēža ārstēšanas metodi, kas uzlabo pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Kopš 2011.gada šis pretvēža vīruss ir pilnībā kompensēts Latvijas pacientiem ar ādas melanomu. 2015.gadā vēža viroterapija tika iekļauta ādas vēža un melanomas ārstēšanas klīniskajās vadlīnijās.
Pirmdien, 16.maijā Latvijā sāksies Melanomas modrības dienas. To ietvaros cilvēki tiek aicināti pievērt uzmanību savām dzimumzīmītēm un tās pārbaudīt, apmeklējot ārstu dermatologu un onkologu konsultācijas. Melanomas modrības dienas rīko starptautiskā organizācija «Euromelanoma Latvia», un tajās piedalās arī Starptautiskā viroterapijas centra ārsti.