Pusei no aptaujātajiem iedzīvotājiem (50%) ir negatīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Pusei iedzīvotāju ir negatīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākā daļa aptaujāto - 76% - uzskata, ka komerciālo reklāmu apjoms sabiedriskajos medijos ir jāsamazina vismaz par pusi.
Vairāk nekā puse (53%) no aptaujātajiem ir norādījuši, ka uzskata - reklāmu apjoms jāsamazina vismaz par 50%, savukārt 23% uzskata, ka reklāmām no sabiedriskajiem medijiem ir jāpazūd vispār. Astotdaļa jeb 16% respondentu uzskata, ka reklāmu apjomu nevajag mainīt, savukārt tikai 2% uzskata, ka reklāmu apjoms sabiedriskajos medijos būtu jāpalielina.
Tāpat aptaujā noskaidrots, ka pusei sabiedrības (50%) ir negatīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos, bet 39% uz reklāmu skatās neitrāli. Savukārt 9% aptaujāto pauduši, ka reklāmu vērtē pozitīvi. Negatīvā attieksme biežāk vērojama vīriešu vidū, vecuma grupā pēc 45 gadiem, latviski runājošu iedzīvotāju un lauku iedzīvotāju vidū. Pozitīvais vērtējums dažādās sociāli demogrāfiskās grupās ir visai līdzīgs. Neitrālo attieksmi biežāk atzīmēja sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 44 gadiem, krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī rīdzinieki, pausts SKDS pētījumā.
Priekšlikumu, ka Latvijas sabiedriskie mediji aiziet no reklāmas tirgus, bet valsts nekompensē neieņemtos ienākumus, atbalsta 23% aptaujāto. Vēl 22% aptaujāto uzskata, ka no reklāmām neiegūtos ienākumus vajadzētu kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, bet 8% - no īpašas abonenta maksas, kas tiktu iekasēta no visiem skatītājiem un klausītājiem. Savukārt 30% vispār neatbalsta šādu priekšlikumu.
Variantu, ka vispār nebūtu jākompensē no reklāmām neiegūtie ienākumi, biežāk atbalstīja krievvalodīgie iedzīvotāji un pilsētnieki, kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību. Savukārt kompensāciju no valsts budžeta biežāk atbalsta latviski runājošie, lauku iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
Aptaujā arī secināts, ka populārākais sabiedriskais medijs Latvijā ir Latvijas Televīzijas pirmais kanāls, ko mēdz skatīties 50% respondentu. Tam seko Latvijas Televīzijas 7 kanāls, ko skatās 44%. Latvijas Radio 2 mēdz klausīties 23%, bet Latvijas Radio 1 - 19%. Savukārt 30% no respondentiem nelieto sabiedriskos medijus vispār.
Kopumā aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no 28.aprīļa līdz 5.maijam.