Rindas pie ārstiem ir pagarinājušās un ir jāgaida ilgāk, intervijā Latvijas Televīzijas «Rīta Panorāmā» stāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vadītāja Sarmīte Veide, kuras organizācija 31.maijā piketēs pie valdības.
Ģimenes ārstu asociācija: Rindas pie ārstiem pagarinājušās, jāgaida vismaz pusgads
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veide stāstīja, ka situācija nozarē kļūst tikai sliktāka. Ja pirms pusgada uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem rindā bijis jāgaida trīs līdz četrus mēnešus, tad šobrīd pusgads un vēl vairāk.
Atsevišķos gadījumos pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu rindās uz būtiskiem izmeklējumiem jāgaida pusgadu vai vairāk,
uzsvēra Veide.
Veide kā piemēru minēja pacientu ar aizdomām par kuņģa vēzi.
«Ja rindas šobrīd ir uz oktobri vai novembri, tas nozīmē, ka viņš var to arī nesagaidīt.
«Zaļā koridora» ideju vajadzēja ieviest jau no pagājušā gada janvāra. Šobrīd šī ideja nestrādā,» uzskata asociācijas vadītāja.
«Katastrofāla situācija ir tajā ziņā, ka ir daļa, protams, kas var samaksāt un iet par maksu un ātrāk veikt, bet tie ir vieni un tie paši, bet
lielākā daļa iedzīvotāju diemžēl nevar samaksāt par izmeklējumiem, kur rindas ir garas, rezultātā paliekam tādā kā strupceļā, ko darīt.
Nav arī īsti šobrīd gan pēc valdības rīcības plāna, gan no ministra neredzam rīciību, ko darām šobrīd un tūlīt ar šīm rindām,» situāciju raksturoja Veide.
Viņa akcentēja, ka
ar maija nogalē gaidāmo protesta akciju ģimenes ārsti cer panākt nekavējošu rīcību, lai nodrošinātu pacientiem pieejamību izmeklējumiem.
Viņa teica, ka pēdējos divus gadus nozarei papildus nauda neesot piešķirta. Veide atzina, ka
reformas nozarē ir vajadzīgas, bet līdz to īstenošanai nozari nevar atstāt novārtā.
«Iedodiet kaut vai tos 44 miljonus un tad mēs varētu kaut cik uzelpot, neviens neapstrīd, ka paralēli ir jāveic reformas. Varam pētīt un skatīties, ko varam līdzēt. Premjers ir nostrādājis pirmās simts dienas, grūti ir ieiet un saprast, kas notiek visās nozarēs, bet ministrs [Guntis Belēvičs] ir pusotru gadu. Sistēma ir tik tālu novesta, ka būtībā tā ir tuvu sabrukumam,» uzskata Veide.
Komentējot ieceri ieviest veselības obligāto apdrošināšanu, viņa sacīja, ka vēl nav zināma konkrētā iecere, tomēr ģimenes ārstus satraucot privāto apdrošinātāju iespējamā iesaiste sistēmā. Veide sacīja, ka tādā gadījumā apdrošinātājiem, visticamāk, būs brīvas iespējas slēgt līgumus ar viņu izvēlētajām ārstniecības iestādēm, līdz ar to iedzīvotājiem būs ierobežotas izvēles iespējas šajā jautājumā. Šobrīd pacients var izvēlēties jebkuru ārstniecības iestādi, kas noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Tāpat jāatceras, ka apdrošinātāji vēlēsies gūt peļņu, sacīja Veide.idēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien atļāva izmantot Latvijas pieprasīto strukturālo reformu atkāpi no virzības uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām.
Finanšu ministrijā aģentūrai BNS skaidroja, ka tādējādi Latvijai atļauts 2017.gadā palielināt budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb, pēc pašreizējām aplēsēm, par aptuveni 35 miljoniem eiro. Kopumā atļautā atkāpe ir 0,5% no IKP, taču 0,4% no IKP Latvija jau izmanto saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar premjeru trešdien komentēja, ka notiekošais veselības un citās nozarēs nav šīs valdības radīta problēma, bet gan ir krājusies vairākus gadus.
Valdības rīcības plānā nav paredzēts finansējuma pieaugums nozarei, bet ir pateikts, ka tas nevar būt zemāks kā pašlaik - 3,02% no IKP.
Šī iemesla dēļ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicinājusi Saeimu lemt par premjera Kučinska atbilstību amatam.