ST ierosina lietu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem internetā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta «Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmās daļas vārda «internetā» atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam», TVNET informēja ST pārstāve Līna Kovalevska.

Apstrīdētā norma nosaka: «Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un šā likuma 25. pantā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta, izņemot šā likuma 14., 17. un 19. pantā minēto tādu paziņojumu (sludinājumu) izvietošanu, kuri informē par politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.»

Augstāka juridiska spēka norma, Satversmes 100. pants, savukārt nosaka: «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.»

Kā norādīja Kovalevska,

pieteikumu iesnieguši divdesmit 12. Saeimas deputāti,

kuri norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums (vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas) tiekot attiecināts arī uz saziņu internetā, tostarp saziņu sociālajos tīklos. Šāds aizliegums, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību.

Pieteikumu parakstījuši deputāti Inga Bite, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Mārtiņš Bondars, Gunārs Kūtris, Jānis Ruks, Inguna Sudraba, Aleksandrs Jakimovs, Jānis Ādamsons, Zenta Tretjaka, Juris Viļums, Igors Zujevs, Silvija Šimfa, Arvīds Platpers, Aivars Meija, Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Šics, Boriss Cilevičs, Mihails Zemļinskis un Dainis Liepiņš.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 19. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2016. gada 19. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pērn pauda apņemšanos vērsties Satversmes tiesā saistībā ar viņam nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu par aģitācijas likuma pārkāpšanu, iesniegumā norādot, ka tiesa ir ierobežojusi viņa vārda brīvību.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 5.janvārī Ušakovam piesprieda 50 eiro naudas sodu. Ušakovs iepriekš norādīja, ka pēc būtības šī ir bezprecedenta lieta, jo viņš tiek saukts pie atbildības par to, ka savā privātajā sociālo tīklu kontā paudis aicinājumu balsot par sev tīkamu un paša pārstāvētu politisko spēku, piebilstot, ka gadījumā, ja tiesa pieņems viņam nelabvēlīgu lēmumu, būtībā tas ietekmēs tūkstošiem cilvēku, kas savos profilos pauda savu viedokli un, iespējams, aicināja balsot.

Valsts policija (VP) iepriekš noformēja administratīvā pārkāpuma protokolus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Ušakovam par aģitācijas kārtības pārkāpšanu. Straujumai tiesa noteica 50 eiro naudas sodu.

Ušakovam protokols noformēts, jo dienu pirms vēlēšanām viņš, pēc policijas domām, sociālajos tīklos ievietojis informāciju ar aicinājumu balsot par 11. sarakstu - partiju «Saskaņa».

Ušakovs apņēmās samaksāt 50 eiro naudas sodu, ko viņam piespriedusi tiesa par aģitācijas likuma pārkāpšanu, taču vienlaikus viņš norādīja, ka vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo notikušais esot klajš piemērs vārda brīvības ierobežošanai. Kā toreiz pauda Ušakovs, sociālo tīklu lietotājiem nedrīkst ierobežot tiesības paust savu viedokli, arī vēlēšanu dienā.

Ušakovs skaidroja, ka viņa galvenais mērķis šajā situācijā ir «sakārtot tiesisko vidi», lai nākotnē novērstu līdzīgus sodāmības gadījumus un precizētu, kādas personas darbības un kādos plašsaziņas līdzekļos var tikt uzskatītas par aģitācijas likuma pārkāpumu. To viņš vēlas izdarīt līdz 2017.gada pašvaldību vēlēšanām.

«Pašlaik sanāk, ka ļoti daudzi bez manis ir pārkāpuši aģitācijas likumu,» sacīja Rīgas mērs. Viņš uzsvēra, ka viņa mērķis šajā situācijā nav piedzīt kaitējuma atlīdzību no valsts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu