Maksa par nokrišņu ūdens novadīšanu būs paredzēta ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, tas ir, vietās, kur nav nodalītas lietusūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas. Vienlaikus no tiesiskās vienlīdzības principa raugoties, ir konstatējama atšķirīga attieksme.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone TVNET norādīja, ka ir divu veidu notekūdeņu sistēmas, proti, šķirtsistēma, kur lietus un kanalizācijas sistēma darbojas atsevišķi, un kopsistēma, kur lietus un kanalizācijas sistēma darbojas kā viens vesels. Šādā situācijā ir būtiski saprast, ja lietusūdeņi ieplūst kanalizācijas (komunālo/saimniecisko notekūdeņu) sistēmā, tie attiecīgi ir jāattīra kā kanalizācijas sistēmā esošie ūdeņi.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums spēkā stājās šā gada 1.janvārī, taču tas nebija pilnvērtīgi lietojams Ministru kabineta (MK) noteikumu trūkuma dēļ. Piemērot maksu par lietus ūdeni ļauj 22.martā pieņemtie MK noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu. Noteikumi attiecas uz visiem tiem iedzīvotājiem (arī komersantiem), no kuru īpašumiem un teritorijām lietus ūdens nonāk kopējā notekūdeņu sistēmā.
Likums cita starpā noteic vietējo pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus par lietus ūdeņu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vietējai pašvaldībai, nosakot prasības centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijai, lietošanai un aizsardzībai jāņem vērā, ka piesārņojošo vielu koncentrācija novadāmajos notekūdeņos (tai skaitā ražošanas notekūdeņos) nedrīkst pārsniegt MK noteikumos Nr.34 noteikto maksimālo koncentrāciju parametriem, kas raksturo tipiskus sadzīves notekūdeņus.
«Jāatzīst, ka
jau šobrīd daudzi lietotāji maksā par lietus ūdeņu novadīšanu, un šī kārtība nav jauna,
proti, šāds noteikums lietotājiem ir ietverts pakalpojumu līgumā, kas slēgts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma lietotāju. Kā izriet no «Rīgas ūdens» norādītā, piemēram, Āgenskalnā, Čiekurkalnā un centrā vēsturiski ir izbūvēta kopīga lietus ūdens un kanalizācijas noteksistēma, tādējādi uzņēmumam «Rīgas ūdens» piederošajā ūdens attīrīšanas stacijā «Daugavgrīva» caur kopsistēmu nonāk arī no ēkām un namu pagalmiem novadītais lietus ūdens,» skaidro Arklone.
Savukārt, piemēram, Daugavpilī jau labu laiku pastāv metodika, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma maksa par kanalizāciju, ja nokrišņu ūdens aizvadīšana nav atdalīta no saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.
No tiesiskās vienlīdzības principa raugoties, ir konstatējama atšķirīga attieksme,
proti, būs iedzīvotāji, kuriem par lietusūdeņu novadīšanu būs papildus jāmaksā tieši tāpēc, ka viņu dzīvesvietā vēsturiski nav izbūvētas nodalītas lietusūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.
Atšķirīgai attieksmei gan ir konstatējams leģitīms mērķis, proti, vides aizsardzības prasību izpilde.
Diskutējams ir jautājums par samērīgumu, vai šī maksa būtu iekļaujama kopējā tarifā, sadārdzinot pakalpojumu visiem lietotājiem, vai liekot maksāt tikai tiem iedzīvotājiem (kā tas ir šobrīd), kuru īpašumos vēsturiski nav izbūvētas dalītā notekūdeņu novadīšanas sistēma, norāda Tiesībsarga birojs.
TVNET rakstīja, ka SIA «Rīgas ūdens» turpmāk iekasēs maksājumus ne tikai par saimnieciskās kanalizācijas ūdeņu aizvadi, bet arī par nokrišņu ūdens aizvadi.
«Rīgas ūdens» lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai pieņēmusi, balstoties uz to, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas.
Tādēļ, ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tad tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi. Šis process maksā tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
