Šadurskis: zināšanām ir jēga, ja bērns spēs tās veiksmīgi lietot dzīvē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere / LETA

Bieži vien izskan kritika, ka skolēniem tiek dota zināšanu bagāža, taču pietrūkst praktisku iemaņu, kā iegūto izglītību lietot, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministrs trešdien bija ieradies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, lai runātu par jauno pedagogu darba samaksas modeli. Viņš akcentēja, ka, strādājot pie reformām, svarīga ir ne tikai esošo resursu lietderīga izmantošana, bet arī saturs, veids, kā tiek mācīts, un kāds tam visam ir rezultāts.

Viņš atgādināja, ka pēc jaunā pedagogu darba modeļa ieviešanas tiks turpināts darbs, lai ieviestu kompetencēs balstītu mācību saturu, kas veidots, lai bērnam tiktu dotas ne tikai zināšanās, bet arī spēja tās veiksmīgi un lietderīgi likt lietā.

Komisijā ministrs arī sūkstījās, ka pašlaik vērojama tendence -

brīdī, kad jaunais skolotājs nonāk skolā, viņš saprot, ka tas nav viņa aicinājums, to nosaka gan slodze, gan alga.

Līdz ar to pēc dažiem gadiem skolotāja amatā jaunietis dodas meklēt darba iespējas citās jomās. Tāpēc, lai parūpētos, ka būs skolotāji, kuri bērnus mācīs arī pēc desmit gadiem, nepieciešams skolotāja profesiju padarīt prestižāku, nodrošināt arī motivējošu atalgojumu, pauda ministrs.

Ministrs deputātiem skaidroja, ka migrācijas dēļ arvien tukšāki paliek Latvijas lauku reģioni, taču palielinās iedzīvotāju skaits Pierīgā un Rīgā. Situācija ir jāmaina, jāsakārto skolu tīkls. «Laika vilcināties mums nav,» teica Šadurskis.

Viņš arī atgādināja, ka jāstrādā, lai bērni tiktu izglītoti savlaicīgi - nedrīkstam turēt 19 gadus vecus jauniešus skolas solā, viņiem ir jāstudē vai jādodas meklēt darbu. Tautsaimniecībā, ņemot vērā iedzīvotāju veselību, agru invaliditāti un citas likstas, pietrūkst darba roku, klāstīja Šadurskis.

Ja netiks atrasta nauda, Šadurskis ir apņēmies atsaukt jauno pedagogu darba samaksas modeli.

«Ceru, ka pēc tam man atradīsies darbs Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā,» teica ministrs.

Runājot par pārsvarā Rīgas un Pierīgas pašvaldību pārmetumiem, ka pēc jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas daudziem skolotājiem samazināsies atalgojums, Šadurskis atzina, ka ir tiešām atsevišķās pašvaldībās skolotāji varētu saņemt mazāku algu, taču tas ir nesakārtota skolu tīkla dēļ, pēc sakārtošanas šādas problēmas nebūs.

Tāpat ministrs akcentēja, ka reizēm pašvaldības veic nepareizus aprēķinus, piemēram, izmantojot citu skolēnu skaitu, ne to, ko izmanto ministrija.

Šobrīd spēkā esošās normas paredz, ka darba samaksa tiek aprēķināta par kontaktstundām un papildus veicot samaksu par darbu, kas saistīts ar stundu sagatavošanu, mājas darbu labošanu un citiem pienākumiem. Turpmāk tiks noteikts, ka viena pedagoga likme ir 30 astronomiskās stundas nedēļā, kurā ietilpst gan darbs stundā, gan ar to saistītais sagatavošanās darbs. Novitāte sagatavotajā atalgojuma modelī ir tā saucamais Motivācijas fonds, kas skolas direktoram dos iespējas noteikt augstāku atalgojumu par papildu pienākumiem un izcilību. Līdz ar to skolas administrācijai būs arī lielāka atbildība par izglītības kvalitāti skolā, uzsvēris ministrs.

Modelis paredz arī jaunu teritoriālo dalījumu, kas nosaka skolēnu un skolotāju proporciju, pēc kura aprēķina valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībai. Šobrīd valstī vidējā skolēnu/skolotāju proporcija ir 9,26, savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,9. Izglītības attīstības politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā sasniedzamais uzdevums 2017. gadā ir noteikts 12 skolēni uz vienu skolotāju. Sagatavotais modelis paredz, ka, izpildot noteiktos kritērijus, tiks sasniegta skolēnu/skolotāju attiecība 11,86.

Šobrīd ir spēkā administratīvi teritoriālais dalījums divās grupās. Ņemot vērā disproporciju iedzīvotāju un attiecīgi arī skolēnu blīvumā dažādos novados, turpmāk dalījums tiks veidots piecās administratīvi teritoriālajās grupās. Lauku novados un mazāk apdzīvotos novados skolēnu/skolotāju proporcija tiek noteikta zemāka. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteiktāka augstāka.

TVNET ziņoja, ka Šadurskis nācis klajā ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, norādot, ka skolotāji saņemšot par 62% lielākas algas nekā līdz šim.

Ar jauno pedagogu atalgojumu modeli pārmaiņas gaidāmas metodikā, kas nosaka pedagoga slodzi.

Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka pašlaik pedagogu atalgojumu regulējošie noteikumi nosaka, ka zemākais iespējamais atalgojums vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir 420 eiro par likmi. Sagatavotais atalgojuma modelis paredzot, ka turpmāk minimālā alga par vienu likmi būs 680 eiro, kas ir pieaugums par 62 procentiem.

Atalgojums tiks palielināts arī atbalsta personālam: psihologiem, bibliotekāriem, logopēdiem, karjeras konsultantiem un speciālajiem pedagogiem. Tāpat jaunais atalgojuma modelis paredz darba samaksas palielinājumu skolas administrācijai, direktoram un direktora vietniekam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu